Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu spēcīgais pieaugums gada pirmajos piecos mēnešos noteica pēckrīzes gados augstākā pārpalikuma izveidošanos kopbudžetā. Minētajā periodā kopbudžetā tā apmērs bija 507,0 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, palielinoties par 257,0 miljoniem eiro. Galvenokārt jāizceļ ieņēmumu kāpums pamatbudžeta līmenī, kur attiecīgi izveidojās pārpalikums 385,2 miljonu eiro apmērā jeb 252,7 miljonus eiro virs 2017. gada piecu mēnešu līmeņa. Arī speciālajā budžetā vērojams bilances uzlabojums, jo veidojies 16,8 miljonu eiro pārpalikums, pretstatā 2017. gada piecu mēnešu 24,5 miljoniem eiro deficītam. Savukārt pašvaldību līmenī, straujāk pieaugot izdevumiem, veidojies par 37,7 miljoniem eiro mazāks pārpalikums nekā pērn attiecīgajā periodā.
Ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā būtiski ietekmēja augošās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, palielinoties par 160,8 miljoniem eiro jeb 41,8%, salīdzinot ar 2017. gada pirmo piecu mēnešu periodu, kā arī nozīmīgais nodokļu un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada piecos mēnešos veidoja 4 518,8 miljonus eiro, par 555,1 miljonu eiro jeb 14,0% pārsniedzot ieņēmumu apjomu 2017. gada attiecīgajā periodā. Jāatzīmē, ka maijā kopbudžeta ieņēmumi sasniedza vēsturiskā rekorda līmeni (1 055,6 miljonus eiro), pirmo reizi mēneša ietvaros pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
