Eiropas Savienība, kas piekrita atbalstīt Kijevu ar papildu munīciju, meklē veidu, kā steidzami apmierināt Ukrainas bruņoto spēku vajadzības. Blokam ir radušās problēmas, nodrošinot Kijivai šogad nepieciešamos 155 mm lādiņus, Bloomberg atklāja avoti, kas ir pazīstami ar diskusijām.
Iepriekš Kijiva sacīja, ka 2023. gadā tai būs nepieciešams miljons šāviņu. Igaunijas varas iestādes aprēķinājušas, ka steidzama munīcijas piegāde izmaksās 4 miljardus eiro. Tallina bija pirmā, kas šo problēmu dienaskārtībā izvirzīja pirms mēneša, piedāvājot steidzami investēt ražošanas jaudu palielināšanā, lai nodrošinātu nepieciešamos apjomus.
Igaunijas varasiestādes lēš, ka Ukraina mēnesī patērē vidēji 60 000 līdz 210 000 šāviņu, bet Eiropas aizsardzības industrija tikpat daudz laikā spēj saražot tikai līdz 25 000. Krievijas militārpersonas izšauj no 20 000 līdz 60 000 šāviņu dienā.
ES dalībvalstu pārstāvji vēl nav precizējuši, cik tieši šogad ir gatavi atvēlēt šāviņu iegādei un kā šādi līdzekļi tiks organizēti. Dažas ES dalībvalstis vēlētos noteikt obligātās iemaksas, kas būtu proporcionālas katras valsts ekonomikas lielumam, citas vēlētos iemaksas veikt brīvprātīgas.
Marta sākumā Eiropas aizsardzības ministri atbalstīja ES ārpolitikas vadītāja Žuzepa Borela priekšlikumu izmantot miljardu eiro no Eiropas Miera atbalsta mehānisma, lai pēc iespējas ātrāk piegādātu Ukrainai munīciju no esošajiem krājumiem. Vēl miljards eiro varētu tikt izlietots kopīgai lādiņu iegādei, taču par jebkādiem papildu līdzekļiem jāvienojas ES dalībvalstīm, sacīja Borels.
Paredzams, ka jautājums par finansējumu, kā arī vienošanās par munīcijas apjomu piegādei tiks apspriests ES ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē nākamnedēļ. Šis pats jautājums tiks iekļauts dienaskārtībā bloka līderu samitā Briselē.
Pagaidām nav skaidrs, kādi munīcijas apjomi ir pieejami tūlītējām piegādēm, un vai tās pietiks, uzskata aģentūras sarunu biedrs. Viņš arī baidās, ka sarunas nespēs noritēt pietiekami ātri.
