“Mēs Ukrainā vēl neko nopietni neesam sākuši”, pagājušajā nedēļā sacīja Vladimirs Putins, dažas dienas pēc tam, kad viņa karaspēks ieņēma Lisičansku.
Faktiski Kremlim vajadzēja trīs mēnešus, lai ieņemtu piekto daļu Luhanskas Republikas teritorijas, pilnībā nododot to savā kontrolē. Tajā pašā laikā Krievijas karaspēks nespēja izpildīt sākotnējo plānu Donbasā – ielenkt un sakaut Ukrainas vienības. Viņi mainīja taktiku un sāka bombardēt pierobežas pilsētas un Ukrainas karaspēka pozīcijas, izšaujot līdz 50 000 šāviņu dienā.
Kara trešais posms
Tagad karš ieiet trešajā fāzē, kur abu pušu spēku izsīkšana kļūst par kritisku faktoru. “Interesantākais jautājums ir nevis par to, kurš ieņems nākamos 5 km zemes un nevis kur, bet gan par to, kādas ir abu armiju ilgtermiņa perspektīvas,” platformā War on the Rocks sacīja CNA militārās domnīcas Krievijas pētījumu direktors Maikls Kofmans. Galveno vērtību, viņaprāt, šobrīd spēlē zaudējumu mērogs un pušu spēja atgūties.
Ukraina pēdējo nedēļu laikā frontes līnijās ir izvietojusi ASV piegādātās daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas (MLRS), kas teorētiski ļautu pārtraukt piegādes Krievijas armijai un vismaz daļēji apspiest tās artilēriju. Ukraiņu spēja tuvāko nedēļu laikā panākt nozīmīgu progresu šajā jomā varētu noteikt konflikta iznākumu, norāda militārie eksperti.
Tajā pašā laikā Krievijas nespēja veikt efektīvas sauszemes operācijas, par ko liecina neveiksme uzbrukumā Kijivai, tagad tiek kompensēta ar brutālu spēku – visaptverošu bombardēšanu. Pēc Kijivas amatpersonu teiktā, Krievijas armijai joprojām ir 10 reizes vairāk ieroču nekā Ukrainas armijai. “Krievija joprojām var iznīcināt Ukrainas munīcijas noliktavas, militārpersonas un starptautiskās sabiedrības pacietību, lai lēnām virzītos uz saviem mērķiem,” raksta Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētniecības institūta pētnieki Džeks Vatlings un Niks Reinoldss.
Viņi norāda arī uz tādām Ukrainas armijas problēmām kā:
hronisks artilērijas munīcijas trūkums,
apmācītu kājnieku karavīru un bruņumašīnu trūkums uzbrukuma operācijām,
sakaru līdzekļu trūkums ar šifrēšanas funkciju,
nespēja identificēt un likvidēt Krievijas elektroniskās kara tehnikas.
No otras puses, Krievija arī piedzīvo akūtu militārpersonu un moderno ieroču trūkumu. “Vienkāršā matemātika” runā par labu Kijivai, saka Korijs Šeiks, Amerikas Uzņēmējdarbības institūta ārpolitikas un aizsardzības politikas direktors: viņš norāda uz Maskavas nespēju savervēt pietiekami daudz karavīru ar militāru pieredzi un, no otras puses, uz pieaugošajām Rietumu moderno ieroču piegādēm Ukrainai.
“Apmēram 80% Putina armijas jau karo Ukrainā, viņi ir izsmelti, un viņu progress ir minimāls. Ja Putins neplāno vispārēju mobilizāciju, šādi simbolisks panākumi (piemēram, Luhanskas apgabala ieņemšana) nenodrošina stratēģisko pozīciju nostiprināšanos. Bet pat tad, ja viņi mobilizēsies, paies mēneši, lai visus savāktu, mēneši, lai sagatavotos,” saka Šaiks. Un rezumē:
”Ukrainai ir iespēja uzvarēt šajā karā apmēram pusgadu”.
“Metri dienā”
Saskaņā ar Ukrainas pavēlniecības datiem, karā jau gājuši bojā 37 400 krievu. Lielbritānijas valdība lēš 25 000. Lai kādi būtu patiesie skaitļi, Krievijai neizdodas izveidot pilnvērtīgas vienības, un tai ir jāpiedāvā lielas naudas summas brīvprātīgajiem dienestam.
Krievija ir zaudējusi tik daudz militārās tehnikas, ka tai jau ir jāizmanto 60. gadu tanki T-62. un pagājušā gadsimta piecdesmito gadu bruņutransportieri. Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, valsts dienvidos ar pretgaisa raķešu sistēmām S-300 tiek apšaudīti zemes mērķi, kas liecina par raķešu trūkumu.
Taču Krievijas karaspēks joprojām ir bīstams, saka Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voliss:
Pie 25 000 nogalināto jebkura cita sistēma jau būtu padevusies. Bet viņi turas, virzoties uz priekšu tādā ātrumā kā Pirmā pasaules kara laikā, pat ne kilometri, bet metri dienā. Varbūt pārņemt dažus tukšus ciematus. Un tad kādā brīdī tie tiks izmesti atpakaļ. Ar šādu taktiku viņi zaudē milzīgu skaitu cilvēku un ieroču.
Kā raksta Financial Times, pamatojoties uz Kara studiju institūta datiem, no 1.maija līdz 12.jūlijam Krievijas kontrolētā teritorija pieaugusi tikai par 5%.
“Šķiet, ka Krievijas karaspēks pamazām virzās uz priekšu,” saka Kofmans. – Bet es esmu ļoti skeptisks par viņu spēju ieņemt Slavjansku un Kramatorsku. Šīs pilsētas ir ļoti labi nocietinātas, un tādā ātrumā Krievijas karaspēks var būt izsmelts, pirms tas var uzsākt veiksmīgu ofensīvu.
Karš ir iegājis pārejas fāzē, kurā Krievija var mēģināt uzbrukt, taču tai būs arī jāaizstāvas, jo Ukraina gatavojas uzsākt pretuzbrukumu, saka militārais speciālists Lorenss Frīdmens, Londonas King’s College emeritētais profesors. Būtiskas izmaiņas spēku samērā veic no ASV atbraukušais HIMARS MLRS ar 70-80 km šaušanas attālumu un vadības sistēmu, izmantojot GPS.
“Ukraiņiem nebija ko likt pret Krievijas artilērijas baterijām, tagad viņiem ir,” saka Frīdmens.
HIMARS būtiski samazina Krievijas armijas uzbrukuma potenciālu, “okupantu zaudējumi pieaugs katru nedēļu, tāpat kā grūtības tos apgādāt,” pagājušajā nedēļā uzrunā tautai sacīja prezidents Volodimirs Zeļenskis.
Cīņa par Hersonu
Kamēr Ukraina saņēma astoņas HIMARS sistēmas, Vašingtona solīja vēl četras un vēl četras no Londonas. Taču, lai radikāli mainītu spēku līdzsvaru kaujas laukā, Ukrainai būs nepieciešami desmitiem šādu sistēmu. Turklāt Krievijas karaspēks, visticamāk, mainīs taktiku un loģistiku saistībā ar jaunu draudu parādīšanos.
Tikmēr Ukraina cenšas atbrīvot lielāko Krievijas okupēto pilsētu Hersonu un lēnām pārņem apkārtējo teritoriju. Stratēģiski Hersona ir daudz svarīgāka par jebkuru Donbasa pilsētu, no kurām daudzas ir drupās Krievijas ”sadedzinātās zemes taktikas” rezultātā.
Hersona kontrolē arī ūdens piegādi Krimai
Ja to neizdosies atbrīvot, tas ievērojami iedragās cerības uz Ukrainas spēju atbrīvot teritorijas, kas tika sagrābtas pēc 24.februāra, sacīja Hofmans. Galvenais jautājums šeit ir par to, vai Ukrainas karaspēks spēj organizēt un veikt liela mēroga pretuzbrukuma operāciju, piebilst Frīdmens: Donbasā gāja bojā daļa karavīru ar vislielāko kaujas pieredzi, un arvien lielāku armijas daļu veido. brīvprātīgie no teritoriālās aizsardzības vienībām.
Tiesa, viņaprāt, arī bez veiksmīgas pretuzbrukuma ukraiņi var pamazām nogurdināt Krievijas militārpersonas. “Putina galvenā problēma ir viņa karaspēka kaujas spēju un morāles uzturēšana. Ukrainai ir jādara tikai viens – jāaizstāv sava teritorija,” saka Frīdmens.
Kaujas apmācība tagad ir ne mazāk svarīga kā ieroču piegāde. Pagājušajā nedēļā tika uzsākta Lielbritānijas programma, kuras ietvaros 10 000 karavīru ik pēc trim mēnešiem jāapgūst īss kurss. Tās mērķis ir sagatavot otru Ukrainas armijas vai spēku ešelonu, lai piedalītos pretuzbrukumā vēlāk šogad vai 2023.gadā, norāda britu amatpersona.
Ekonomiskais karš
Krievijas spēcīgākās pozīcijas nav kaujas laukā.
Krievija bloķē graudu eksportu no Ukrainas ostām, kas jau ir izraisījis pārtikas cenu lēcienu un draud badā vairākām jaunattīstības valstīm.
Finanšu krīze saasinās Ukrainā, kas zaudējusi ievērojamu daļu nodokļu ieņēmumu un ārvalstu valūtas ieņēmumu no graudu, tērauda un citu preču eksporta. Jūnijā vien Centrālā banka iztērēja 9,3 miljardus ASV dolāru ārvalstu valūtas rezerves.
Lai segtu budžeta deficītu, valstij tagad nepieciešami 9 miljardi dolāru mēnesī, norāda Zeļenska ekonomikas padomnieks Oļegs Ustenko. Vēl pavasarī tas bija aptuveni 5-6 miljardi dolāru. ASV piešķīra 4 miljardus dolāru ekonomiskai palīdzībai un līdz septembrim palīdzība var sniegt vēl 6,2 miljardus. ES līdz šim ir vienojusies tikai par 1 miljardu eiro no solītajiem 9 miljardiem eiro.
Tajā pašā laikā Krievija pieteica ekonomisko karu Eiropai, pārtraucot gāzes piegādes. Pilnīga eksporta apturēšana var skart nozares, patērētājus un izraisīt lejupslīdi.
“Pat ja Krievija vasarā pārtrauks virzīties uz priekšu vai pat iestāsies aizsardzībā, no Maskavas viedokļa tas būs labi,” saka Rietumu aizsardzības padomnieks. “Tikmēr tas varētu pastiprināt hibrīdkaru un ekonomisko karu.”
Putins rēķinās ar ekonomiskajām likstām augstās inflācijas un gāzes trūkuma dēļ, lai piespiestu Eiropas līderus piespiest Kijevu panākt mieru ar Kremlim labvēlīgiem nosacījumiem, norāda Ukrainas amatpersonas.
Šeiks uzskata, ka Putins var par zemu novērtēt Rietumu valstu vēlmi pretoties viņa agresijai, tāpat kā viņš par zemu novērtēja to apņēmību palīdzēt Ukrainai kara sākumā:
”Godu dara visu to valstu un tautu, kuras ir nostājušās Ukrainas pusē, gatavība nest zināmus upurus, lai saglabātu tās suverenitāti. Tas ir lieliski, taču nebūs viegli saglabāt šo gatavību”.
