“Pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir bijis miers, un daudzas Eiropas valstis ir samazinājušas aizsardzības izdevumus līdz minimumam. Karš Ukrainā ir parādījis, ka tas ir jāmaina,” ar šiem vārdiem savu runu Eiropas draugu domnīcā Briselē sāka Somijas aizsardzības ministrs Antti Kaikonens.
Konference ar vadošajiem ekspertiem, NATO un Eiropas valdību pārstāvjiem Briselē notiek katru gadu, taču šoreiz pēc Krievijas apšaudes Ukrainas pilsētās un raķetes trāpījuma Polijas teritorijā tā izrādījās īpaši aktuāla. Eksperti analizēja, vai Eiropa ir gatava aizstāvēties ilgstoša kara gadījumā, un nonāca pie neapmierinošiem secinājumiem.
“Mums ir lielas neveiksmes daudzās ieroču kategorijās,” sacīja viens no runātājiem, Polijas analītiskā centra ”Kazimira Pulaski fonda” eksperts Tomašs Smura (Tomasz Smura, Casimir Pulaski Foundation).
.“Piemēram, Eiropas valstīs mums ļoti trūkst elementāru kaujas tanku. Pamatā mūsu sabiedrotajiem Rietumeiropā ir pieejami 100-200 transportlīdzekļi. Un Ukrainas gadījumā mēs redzam, ka, ja vēlaties sevi aizstāvēt pilna mēroga ilgā karā, jums ir vajadzīgi daži simti.
Tā pati problēma, pēc Smuras teiktā, ar munīciju. Tās rezerves Eiropas valstīs nav pietiekamas, lai ilgstoši aizstāvētu. Eksperts saka, ka bez amerikāņu palīdzības Eiropa nespēs veikt ilgstošu aizsardzības operāciju. Un, ņemot vērā to, ka ASV ir grūtības ar Ķīnu Taivānas dēļ, Eiropa nevar paļauties uz to, ka aizjūras partneriem vienmēr būs iespēja palīdzēt.
Jau 2014. gadā NATO valstis vienojās aizsardzībai atvēlēt 2 procentus no sava IKP, taču ne visas alianses dalībvalstis to joprojām dara. Tajā pašā laikā eksperti jau saka, ka pat ar 2 procentiem ir par maz.
“Mūsu infrastruktūras un piegādes ķēžu ievainojamība kļūst arvien skaidrāka,” saka NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks ģenerālmajors Jērgs Sē (Jörg See, NATO HQ).. “Divi procenti ir tikai sākumpunkts,” viņam piebalso Smura.
ES diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels šonedēļ paziņoja, ka ES valstis plāno nākamo trīs gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus par 70 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā viņiem kopīgi jāiegādājas 35 procenti ieroču, lai izvairītos no dublēšanās un konkurences tirgū. Tagad ES valstis koordinēti iepērk tikai 18 procentus militārā aprīkojuma. Tas, pēc ekspertu domām, noved pie katras atsevišķas valsts izolacionistiskas politikas un samazina kopējās izredzes uz panākumiem aizsardzības jomā.
Tajā pašā laikā nav vērts teikt, ka NATO visus šos gadus nav gatavojusies draudiem, saka bijušais aizsardzības sekretāra vietnieks Eiropas politikas jautājumos Maikls C. Raiens (Michael C. Ryan, Former Deputy Assistant Secretary of Defense for European and NATO Policy).
.“Ja paskatās uz NATO dokumentiem, tad bailes par Krieviju tajos ir bijušas vienmēr, un tās, pirmkārt, izraisījušas Centrāleiropas valstis, kurām jau bija pieredze un kuras Krieviju pazīst labāk par mums. Šīs bailes virzīja uz priekšu investīcijas aizsardzībā, plānojot teritorijas aizsardzību. Ja paskatās uz NATO militāro mācību pieaugumu pēdējo 5 gadu laikā, tad redzēsiet, ka NATO ir ļoti labi sagatavojusies. Taču problēma bija tā, ka neviens nevarēja iedomāties, ka Krievija tiešām sāks uzbrukumu. Jo no mūsu viedokļa, saskaņā ar to, kā mēs domājam Rietumos, tas nav racionāli,” saka Raiens.
Karš Ukrainā mainīja šo pieeju. Arvien vairāk valstu palielina savus aizsardzības izdevumus un ir gatavas piegādāt Ukrainai ieročus. Tikai šonedēļ Somija un Zviedrija paziņoja par lielām jaunām militārās palīdzības paketēm. Pēc Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes arī Polija apņēmās piegādāt papildu artilērijas un prettanku ieročus, Grieķija paziņoja par 155 mm artilērijas lādiņu nodošanu, bet Spānija solīja tiem piegādāt vēl divas Hawk palaišanas iekārtas un raķetes.
Runājot par NATO reakciju uz Polijas trāpīto raķeti, samita analītiķi to novērtēja kā kompetentu.
“Pareizā pieeja dažreiz ir nevis kaut ko darīt, bet kaut ko nedarīt,” sacīja bijušais ASV aizsardzības sekretāra vietnieks Eiropas politikas jautājumos Maikls Raiens.
