Pēc ilgākas vēju virzienu un ātrumu vērošanas svētdien, 9.jūlijā, laikapstākļi tika atzīti par piemērotiem, lai dotos jūrā apsekot šī gada maijā izveidoto eksperimentālo gliemeņu audzēšanas pētījumu fermu. Braucienu organizēja Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI), kurš projektā ”Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) ir atbildīgs par fermas izveidošanu, regulāriem apsekojumiem un datu vākšanu. Tā kā gliemeņu audzēšanai Baltijas jūrā ir divi mērķi – mazināt jūras ūdenī esošo barības vielu koncentrāciju, tai skaitā slāpekli un fosforu, un izvērtēt gliemeņu audzēšanas potenciālu Kurzemes piekrastē –, tad apsekojumā tika pievērsta vērība tieši šiem diviem aspektiem – ņemti ūdens paraugi gan tiešā gliemeņu audzēšanas vietas tuvumā, gan arī attālāk no tās; bez tam LHEI pētnieki paņēma substrāta paraugus, lai izpētītu, kā gliemeņu kāpuri ir piestiprinājušies pie fermā izvietotajām virvēm.
Tā kā Kurzemes gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma ir izvietota atklātā jūrā vairākus kilometrus no krasta un iegremdēta aptuveni 5 metrus zem ūdens līmeņa, tad fermas apsekojumu var veikt tikai LHEI pētnieki – profesionāli sagatavoti nirēji. Jāatzīst, ka pēc fermas apskates pētnieku atzinums bija vienprātīgs – atklātās jūras apstākļi, kā jau tas tika prognozēts iepriekš, ir tiešām sarežģīti gliemeņu audzēšanai, jo ūdens masu spēks spēj gan saplosīt pinumus, gan sapiņķerēt brīvi stāvošās virves, gan noraut stoderes, kas apzīmē virvju atrašanās vietas. Tomēr gliemeņu audzēšanas fermas ideja ir uzskatāma par cerīgu – ir tikai jāpievērš lielāka vērība virvju savienojumu stiprībai un konstrukciju izvietojumam jūrā.
Šādi apsekojuma braucieni tiks rīkoti ik pēc pāris mēnešiem, un nākamais ir plānots augusta otrajā pusē.
Projekts ”Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) tiek īstenots INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā; projekta vadošais partneris ir Zviedrijas Ostergotlandes reģiona administrācija, un kopumā projektā iesaistījušies 18 partneri no 6 valstīm (Zviedrija, Dānija, Polija, Vācija, Igaunija un Latvija).
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Projekta eksperte – reģionālā koordinatore
Kurzemes Plānošanas reģions
