Gāzes piegādes atslēgšana Eiropas valstīm, mēģinot “nosaldēt” klientus vienīgajā lielākajā eksporta tirgū, varētu izmaksāt Gazprom dārgi.
Eiropas kompānijas cita pēc citas iesniedz prasības pret Krievijas gāzes monopolu par zaudējumu piedziņu, kuru kopējā summa uz 2023. gada maiju varētu pārsniegt 17 miljardus dolāru.
Ceturtdien Polijas ”Eiropol Gaz” paziņoja par arbitrāžas procesa sākšanu ar Gazprom. Uzņēmums, kas apkalpoja Jamalas–Eiropas cauruļvada Polijas posmu, kas sūknēja gāzi no Rietumsibīrijas patērētājiem Vācijā, pieprasa 6 miljardus zlotu jeb 1,45 miljardus dolāru.
Šī summa ietver PLN 850 miljonus novēlotu maksājumu par gāzes transportēšanu un vēl 5 miljardus PLN “zaudētās peļņas”, sacīja Polijas valsts aktīvu ministrs Jaceks Sasins.
Prasības pret Gazprom jau iesniegušas aptuveni 10 kompānijas. Rekords – 12,5 miljardi dolāru – tika saņemts no Vācijas Uniper, kas ik gadu no Krievijas iegādājās 20 miljardus kubikmetru gāzes.
Kā lielākais Krievijas gāzes importētājs Vācijā un viens no investoriem projektā Nord Stream 2, Uniper bija uz bankrota robežas un tika de facto nacionalizēts pēc tam, kad palika bez galvenā piegādātāja un bija spiesta pirkt gāzi par strauji augošām cenām. tūlītējā tirgū. Vācijas valdība uzņēmuma glābšanai iztērēja 29 miljardus eiro.
Vēl viens Vācijas gāzes importētājs RWE, kas saņēma 1 miljardu kubikmetru gadā, pieprasa no Gazprom vēl aptuveni vienu miljardu dolāru.
Francijas Engie no Gazprom pieprasīja aptuveni 1,3 miljardus dolāru, ņemot vērā importu 2 miljardu kubikmetru gadā, iepriekš lēsa BCS analītiķis Ronalds Smits.
Itālijas Eni maijā iesniedza prasību tiesā, neatklājot summu. Taču, ņemot vērā iepirkumu apjomu – aptuveni 20 miljardus eiro – tas var būt miljardos eiro, tāpat kā ar Vācijas importētājiem.
Uz februāra beigām Eiropas klientu prasības pret Gazprom sasniedza 15 miljardus dolāru, un pēc Eni un Europol Gaz prāvām tie jau ir vismaz 17 miljardi dolāru, vēsta mediji.
Pieprasot samaksu par gāzi rubļos un saņemot atteikumus, Gazprom pērn zaudēja pusi no gāzes eksporta. Pārdošana ārvalstu tirgos – 100 miljardi kubikmetru – ir kļuvusi par zemāko kopš pēdējiem PSRS gadiem.
Šogad, pēc Krievijas Valsts padomes Enerģētikas komisijas prognozēm, gāzes eksports atkal samazināsies uz pusi un sasniegs tikai 50 miljardus kubikmetru. No tiem Ķīna pa cauruļvadu ”Sila Sibiri” saņems 22 miljardus kubikmetru, savukārt eksports uz Eiropu un Turciju samazināsies līdz 28 miljardiem kubikmetru, salīdzinot ar 2022. gadu. Tā kopējais apjoms varētu būt zemākais kopš 70. gadu vidus.
