Saskaņā ar starptautiskā sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Edelman” ikgadējā Uzticības barometra pētījuma datiem mūsdienu sabiedrības uzticība dažādām institūcijām turpina sarukt. Visvairāk cilvēki šobrīd uzticas uzņēmējdarbībai (61%).
Sabiedrība sagaida daudz aktīvāku uzņēmēju iesaisti dažādu pilsonisko problēmu risināšanā. Tikmēr valdībai un medijiem uzticība turpina sarukt. Bažas par viltus ziņu izmantošanu kā manipulatīvu ieroci sasniegušas līdz šim augstāko slieksni – 76%. Edelman Uzticības barometrs ir ikgadējs uzticamības pētījums, kurā šogad piedalījās 36’000 respondenti no 28 valstīm.
“Šī gada “Edelman” Uzticamības barometra pētījuma rezultāti iezīmē ļoti skaidru tendenci – kamēr uzticamība it visām institūcijām krītas, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu vadībai tā saglabājas stabila. Uzņēmumu vadītājus sabiedrība redz kā galvenos pārmaiņu ierosinātājus. Taču, lai spētu ietekmēt apkārt notiekošos procesus, kas ir svarīgi iedzīvotājiem, uzņēmumiem ir jāprot runāt gan par paveikto, gan jābūt aktīviem publiskajā telpā, tostarp mediju vidē, sociālajos tīklos un citviet. Tie uzņēmumi, kuri pirmie uztvers šo šī brīža iespēju, būs galvenie ieguvēji un nostiprinās savas pozīcijas kā jaunie viedokļu un rīcību līderi,” norāda Zane Vītola “Komunikācijas aģentūra/Edelman Affiliate” Stratēģiskās komunikācijas konsultante.
Neuzticēšanās kļūst par sabiedrības tendenci: visvairāk uzticas uzņēmējdarbībai
Gandrīz seši no desmit aptaujātajiem apgalvo, ka sajūt tendenci kaut kam nemitīgi neuzticēties, līdz redzami skaidri pierādījumi informācijas/notikumu ticamībai. 64% aptaujāto apgalvo, ka cilvēki vairs nespēj konstruktīvi diskutēt par jautājumiem, par kuriem viņiem ir atšķirīgs viedoklis. Vaicāti par uzticēšanos dažādām institūcijām, 61% aptaujāto atzīst, ka uzņēmējdarbībai šobrīd uzticas visvairāk, apsteidzot pat nevalstiskās institūcijas (59%), valdību (52%) un medijus (50%).
Valdība un mediji veicina neuzticamības loku, sabiedrības bailes pieaug
Gandrīz katrs otrais respondents valdību (48%) un medijus (46%) uzskata par sabiedrību šķelošiem spēkiem. Turklāt valdības vadītāji un žurnālisti mūsdienās tiek uzskatīti par sabiedrības līderiem, kuriem uzticas vismazāk. Arī ziņu avotiem neizdodas atrisināt uzticamības problēmu – meklētājprogrammām uzticas 59%, kam seko tradicionālie mediji (57%), privātie mediji (43%) un sociālie mediji ar tikai 37%. Sabiedrības bažas par viltus ziņām, kas tiek izmantotas arī kā manipulatīvs ierocis, ir sasniegušas līdz šim augstāko līmeni – 76%. Daudzās pētītajās demokrātijās valsts iestādēm uzticas mazāk nekā puse aptaujāto, tostarp Vācijā tikai 46 punkti, Spānijā – 45, Apvienotajā Karalistē – 44 un 43 punkti ASV. Neviena no attīstītajām valstīm netic, ka viņu ģimenes dzīvos labāk pēc pieciem gadiem, bez ticības tam, ka valsts institūcijas nodrošinās risinājumus. Ievērojama daļa sabiedrības ir noraizējusies par darba zaudēšanu (85%), kā arī klimata pārmaiņām (75%).
No uzņēmējiem sagaida iesaisti sabiedrības problēmu risināšanā
Sabiedrība no uzņēmējiem sagaida nozīmīgu iesaisti dažādu jautājumu risināšanā, tostarp aptaujātie uzskata, ka uzņēmēji nedara pietiekami daudz, lai risinātu sabiedrības problēmas, kā galvenās tiek uzsvērtas – klimata pārmaiņas (52%), ekonomiskā nevienlīdzība (49%), darbaspēka pārkvalificēšana (46%) un uzticama informācija (42%). 60% aptaujāto, apsverot jaunu darba vietu, sagaida, ka uzņēmuma vadītājs runātu un aktualizētu strīdīgus politiskus un sociālus jautājumus, 80% iedzīvotāju vēlas, lai viņu vadītājs publiski iesaistītos sabiedriski politisku jautājumu risināšanā.
