Tiek ziņots, ka Kims Čenuns apmeklēs Vladimiru Putinu, lai apspriestu ieroču tirdzniecību. Sekas var izjust visa pasaule. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada britu medija The Guardian redakcija
Ziemeļkoreja prot piesaistīt uzmanību gan ar skaļiem paziņojumiem, gan ar ieročiem.
Pagājušajā piektdienā tā paziņoja, ka ir nolaidusi savu pirmo “taktisko kodolzemūdeni”, lai gan Dienvidkorejas armija paziņoja, ka kuģis nešķiet izmantojams. Tomēr pēdējo dienu svarīgākais notikums ir ziņas, ka Kims Čenuns drīzumā apmeklēs Krieviju, lai apspriestu ieroču tirdzniecību ar Vladimiru Putinu. Maskava ierosinājusi arī rīkot trīspusējas jūras spēku mācības ar Ziemeļkoreju un Ķīnu.
Kima vectēvs nāca pie varas, pateicoties Padomju Savienības atbalstam; Arī Ķīnas ciešajām, bet sarežģītajām attiecībām ar KTDR ir sena vēsture. Tomēr kopš 2006. gada Maskava un Pekina ir pietiekami noraizējušās par Phenjanas ieroču programmu, lai atbalstītu virkni ANO Drošības padomes sankciju pret Ziemeļkoreju. Lai gan viņu domstarpības ar Rietumiem citos jautājumos šajā laikā pieauga. Tomēr pagājušajā gadā viņi bloķēja ASV ierosināto rezolūcijas projektu par sankciju pastiprināšanu.
Pārmaiņas sākās ar Donaldu Trampu. Viņa virzība no “uguns un niknuma” draudēšanas uz divpusējas tikšanās organizēšanu ar Kimu arī pamudināja Sji Dzjiņpinu uz draudzību ar Phenjanu. Kad Trampa otrais samits sabruka, Kims jau rīvējās ap Krieviju, lai atgādinātu ASV, ka viņam ir izvēles iespējas, un notika pirmā tikšanās ar Putinu 2019. gadā.
Taču iebrukums Ukrainā bija pagrieziena punkts. Ziemeļkoreja ir viena no retajām valstīm, kas ar entuziasmu atbalstījusi Krieviju ANO. Pirms gada ASV izlūkdienesti paziņoja, ka Maskava no Phenjanas iepērk milzīgus daudzumus artilērijas šāviņu un raķešu . Bet šovasar Kims personīgi pavadīja Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu uz ieroču izstādi.
Šķiet, ka pandēmija ir atstājusi Ziemeļkoreju izmisīgā situācijā. Vadība pilnībā nošķīra valsti no pasaules un izmantoja iespēju pastiprināt kontroli pār visiem dzīves aspektiem, atstājot cilvēkus nespējīgus pabarot sevi. Tiek uzskatīts, ka Ķīna to atbalsta ar ārkārtas piegādēm. Taču, neskatoties uz pārtikas trūkumu, Phenjanas satraucošais progress ieroču programmās turpinās, lai gan tai joprojām trūkst zināšanu un ieņēmumu.
No Krievijas puses, vajadzība pēc palīdzības no tās bijušā protežē ir vēl viens rādītājs tās kritušajam statusam. Ķīna joprojām nevēlas pārdot ieročus Putinam, neskatoties uz viņa “neierobežoto” draudzību, diplomātisko atbalstu un notiekošo divējāda lietojuma aprīkojuma pārdošanu.
Ne Maskava, ne Pekina īsti nevēlas, lai Ziemeļkoreja attīstītu savu tehnoloģiju. Tas ir dārgs un neuzticams partneris. Viņi vēlas ierobežot partnerattiecību attīstību starp ASV, Japānu un Dienvidkoreju – un tā galvenokārt ir atbilde uz Ķīnas pieaugošo varu un bažām par Phenjanu – rezultāts ir apburtais loks.
Krievija vēlētos salabot savas izjukušās attiecības ar Dienvidkoreju, kas bija tās svarīgs tirdzniecības partneris pirms iebrukuma Ukrainā, nevis tuvināt to ASV.
Bet pat tad, ja Putins nedalīsies tehnoloģijās ar Ziemeļkoreju un tikai iegādāsies ieročus, ienākumi no šī darījuma, visticamāk, tiks izmantoti jaunu ieroču izstrādes finansēšanai, nevis izsalkušo ziemeļkorejiešu pabarošanai. Krievijas pirkumi varētu mudināt arī citas valstis atkal pirkt preces no Phenjanas.
Atjaunotās saites rada bažas, un ne tikai Ukrainā.
