Lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju baidās no militārā konflikta zonas paplašināšanas uz Vāciju – no tā baidās 67% aptaujāto vāciešu, liecina Bertelsmana fonda aptaujas rezultāti.
Kopumā Vācijas iedzīvotāju nenoteiktības sajūta ir pastiprinājusies uz Ukrainas kara fona. Četri no pieciem respondentiem ziņoja, ka jūtas nedroši. Tikai katrs piektais jūtas tikpat pārliecināts kā pirms 24.februāra – tieši šī pilsoņu kategorija iestājas par stingrākām pretKrievijas sankcijām un smago ieroču piegādi Kijevai, noskaidrojuši sociologi.
Vācijas premjerministrs Olafs Šolcs 31. maijā paziņoja, ka valsts plāno izveidot “lielāko armiju Eiropā” starp NATO dalībvalstīm. Tagad Francijai ir visvairāk bruņoto spēku ES – 207 000 karavīru. Otrajā vietā ir Vācija – 185 tūkstoši cilvēku.
Maija sākumā varas iestādes mudināja Vācijas iedzīvotājus izveidot stratēģiskus ūdens, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču krājumus elektroenerģijas padeves pārtraukumu un citu neparedzētu situāciju gadījumā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Aprīlī Vācija sāka atjaunot savas bumbu patvertnes kara gadījumā. Veco bunkuru nojaukšana ir pārtraukta, un tajā plānots nostiprināt pazemes autostāvvietas, metro stacijas un pagrabus. Pilsētās tiks veidoti medicīniskā aprīkojuma, medikamentu un aizsargtērpu krīzes krājumi ķīmiskā uzbrukuma gadījumā.
