Šāda atziņa, piedaloties Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kurā deputāti 7. februārī pieņēma lēmumu apvienot Ventspils pilsētu ar novadu, radās Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietniekam Mārim Dadzim. Par sēdē dzirdēto un redzēto Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, viņa vietnieks Māris Dadzis, deputāte Dace Vašuka un z/s “Oši” īpašnieks Raitis Krūmiņš 10. februārī izteicās Ventspils novada domē rīkotajā preses konferencē, norādot ka viņiem nav pieņemams Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmums. Runātājiem ir cerība, ka arī iedzīvotāji paudīs savu attieksmi par Ventspils novada saglabāšanu kā atsevišķu administratīvi teritoriālo vienību, ļaujot Ventspilij saglabāt republikas pilsētas statusu.
Novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks atgādināja, ka iedzīvotāju aptaujā, ko veica Ventspils novads un Ventspils, vairums respondentu bija par Ventspils novada un Ventspils kā atsevišķu teritoriju saglabāšanu. “Mūsu argumentos komisija neieklausījās un parādīja savu nekompetenci. Viens no mūsu pamatojumiem bija arī tāds, ka Ventspils novada rādītāji ir labāki nekā Rēzeknes un Daugavpils novadam, salīdzinājām sevi arī ar Līvānu novadu. Iedzīvotāju skaita samazinājums Ventspils novadā ir mazāks nekā iepriekš pieminētajos novados, turklāt mums ir daudz vairāk bērnu un jaunu cilvēku. Arī ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir daudzreiz lielāki – pat salīdzinot ar Talsu un Kuldīgas novadu,” norādīja Aivars Mucenieks. Viņš ir pateicīgs diviem Saeimas deputātiem, kuri dedzīgi atbalstīja Ventspils novada un Ventspils šķirtību – tā bija deputāte Regīna Ločemele-Luņova (“Saskaņa”) un Viktors Valainis (“ZZS”).
Deputāte Dace Vašuka bija neizpratnē, kādēļ Ventspilij un Jelgavai nepiemēro tās pašas prasības, kuras Liepājai, Rēzeknei, bet nepārprotama Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē bija atbilde, ka lēmums pieņemts koalīcijas padomē. Viņa norādīja, ka atņemt Ventspilij republikas pilsētas nozīmes statusu ir pats sliktākais, ko valdība var izdarīt. Uzņēmējs Raitis Krūmiņš izteicās, ka reformas projekts ir sagatavots ļoti zemā referāta līmenī, tas ir ļoti tālu no bakalaura vai maģistra darba. Viņš cer, ka kādreiz tauta uzzinās savus “varoņus”, kuri ir sagatavojuši svarīgo dokumentu. Raitis Krūmiņš minēja, ka lēmums par Ventspils un novada apvienošanu bijis pieņemts jau pirms sēdes, tādēļ tā bijusi tikai formalitāte. Uzņēmējam ir bažas par lauku skolu likvidēšanu un kultūras aktivitāšu samazināšanos Ventspils novadā.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks uzskata, ka viens no iemesliem, kādēļ ministrija vēlas “saprecināt” Ventspili un Ventspils novadu, ir koalīcijas vēlme mazināt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmi, bet “tas ir maldinošs uzskats, un šādā veidā koalīcija savu mērķi nesasniegs, un Lembergs savu ietekmi saglabās gan Ventspilī, gan arī novadā”. Reformai ir politiski motīvi, sacīja Ventspils novada domes deputāte Dace Vašuka, piebilstot, ka nav zināms, kad beidzot notiks Vides aizsardzības un reģionālas ministrijas solītās tikšanās ar iedzīvotājiem.
Ventspils novada domes deputāti pieļauj iespēju vērsties Satversmes tiesā, vienlaikus apzinoties, ka tādējādi uz vairākiem gadiem būs iesaldēta Ventspils un novada attīstība. “Ir drauds, ka mūs “noliks” uz pauzes, kamēr visi citi ies uz priekšu,” rezumēja Dace Vašuka.
Informāciju sagatavojusi
Marlena Zvaigzne
Ventspils novada pašvaldības
informatīvā izdevuma
“Ventspils Novadnieks” redaktore
