Daugavas loki ir viena no skaistākajām Latvijas ainavām. Posmā no Krāslavas līdz Daugavas novada Naujenei Latvijas lielākā upe met astoņus plašus lokus, un katram no tiem ir dots skanīgs nosaukums, piemēram, Rozališķu, Butišķu un Daugavsargu loks. Bez ainaviskās vērtības šai teritorijā ir arī liela augu un dzīvnieku daudzveidība un bagāts kultūrvēstures mantojums. Tā aizsardzībai 1990.gadā izveidots dabas parks „Daugavas loki”, kas iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
„Te ir īpaša ģeomorfoloģija ar gravām un kraujām, savdabīga un ļoti bagāta augu valsts. Aizsargājamu augu un dzīvnieku blīvums ir pat lielāks nekā jebkurā rezervātā,” radio raidījumā Pa dobys stygom pi myusim Latgolā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. „Raksturīgākās sugas, piemēram, ir naudiņu saulrozītes, piramidālais cekuliņš, šaurlapu lakacis, alpu āboliņš, atvašu saulrietenis, tāpat neskaitāmas bezmugurkaulnieku sugas, it sevišķi gliemeži, no kuriem viens ir unikāls un sastopams tikai Daugavas loku teritorijā – liellūpas vīngliemezis.”
Daugavas lokus iepazīt var, izstaigājot daudzās te izveidotās takas. Pa tām ejot, var apskatīt senās muižas, baznīcas, sādžas un pilskalnus un, protams, vērot dabu un tās procesus. Īpaši iespaidīgas esot gravas pavasara palu laikā. „Tas nav bīstami, bet izskatās diezgan biedējoši, kad ūdens paceļas vairākus metrus, kad viss plūst, skan,” raidījumā stāsta I.Skrinda.
Naujenes pagastā, izstaigājot Dinaburgas taku, var apskatīt vietu, ko uzskata par Daugavpils pirmsākumiem – Vecpils pilskalnu, kurā saglabājušies Livonijas pils pamati un par kuras varenību tagad liecina vien miniatūrs pils makets.
Savukārt, lai pabūtu vietā, kur paveras skats kā fotogrāfijās, jādodas uz Vasargelišku skatu torni. Tornis te ir vairāk nekā 20 gadus, un pat nesezonas laikā to apmeklē aptuveni tūkstoš tūristu mēnesī. „Te var redzēt, kā Daugava skaisti aizlokās no vienas vietas uz otru. Tas ir Rozališķu loks,” uzkāpjot tornī, stāta vides inspektore. „Pretējā krastā kādreiz bijusi Rozališķu muiža. Kad kokiem nav lapu, to vēl var redzēt. Tur tagad dzīvo cilvēki, un muiža ir mainījusi savu veidolu.”
I.Skrinda atzīst, ka, neraugoties uz laika ritējumu, kultūrvēstures un dabas vērtības parkā saglabāt izdodas gana sekmīgi. „Te ir saglabājies Latvijas teritorijā vienīgais neskartais Daugavas ielejas posms. Svarīgi, lai tas tāds paliktu, lai saimniekošana un attīstība noritētu, ievērojot šīs vietas unikalitāti.” Liela saimnieciskā rosība te gan nenotiek. Galvenokārt tie ir tradicionālie darbības veidi kā lauksaimniecība un tūrisms, bet mežsaimniecība lielākoties ir ierobežota.
Vislielākie draudi Daugavas lokiem bija astoņdesmitajos gados, kad to varēja izpostīt Daugavas HES celtniecības laikā. Kopumā ap 50 apdzīvotām vietām bija lemtas bojāejai. Pēc Daiņa Īvāna publikācijas žurnālā Literatūra un Māksla, kurā viņš pauda kritiku HES būvniecībai, Daugavpils novadā sākās tautas protesta akcija. „Pirmo reizi Latvijas tauta masveidīgi pretojas Padomju varas idejām. Akcijas laikā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri bija pret teritorijas iznīcināšanu, un tā 1987.gadā Daugavpils HES būvniecība tika apturēta,” radio raidījumā stāsta Naujenes novadpētniecības muzeja pārstāvis Vladislavs Ivanovs.
Radio raidījumu “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” klausieties ceturtdienās plkst. 16.50 “Divu Krastu radio” (ar atkārtojumu piektdien plkst.18.50), kā arī plkst. 11.25 “Latgales radio” (atkārtojums piektdien 16.50) vai www.pimyusimlatgola.lv
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
