Daugavpils novada Naujenes pagastā, dabas parka “Daugavas loki” teritorijā 19. novembrī tika atklāts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu būvētais Vasargelišķu skatu tornis, kas ir ļoti nozīmīgs tūrisma apskates objekts Latgales reģionā. Apmeklētājiem no tā būs redzēt divus Daugavas upes lokus – Rozališķu un Sandarišķu. No torņa atkal būs skatāms viens no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa sacīja: “Lai akcentētu Daugavas loku unikalitāti, šī objekta esamību UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, par Vasargelišķu torņa atklāšanu esam izvēlējušies valsts svētku laiku. Jaunais tornis ir sava veida dāvana visiem dabas parka “Daugavas loki” apmeklētājiem un Daugavpils novadam Latvijas dzimšanas dienā”.
Vasargelišķu skatu tornis ir uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta” ietvaros.
Skatu torņa atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējās pašvaldības vadītāji.
Zimīgi, ka Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā noslēgusies divu jauno skatu torņu būvniecība. Viens no torņiem uzbūvēts Vasargelišķos, otrs – Vecsalienas pagasta Lazdukalnā – Daugavas otrajā pusē. Līdztekus turpinās Dinaburgas takas atjaunošana.
Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Dabas parks “Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.
Izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas R robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 – 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.
