Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis svētdien intervijā Krievijas žurnālistiem plaši runāja par svarīgu punktu iespējamās miera sarunās: Ukrainas neitralitātes iespēju.
“Mēs esam gatavi to pieņemt,” sacīja Zelenskis. “Šis ir vissvarīgākais punkts.”
Zelenskis un Ukrainas amatpersonas jau sen ir paziņojušas, ka ir gatavas runāt par Ukrainas neitralitāti, ja NATO nebūs gatava pieņemt valsti kā alianses dalībvalsti.
Tas teorētiski atbilstu vienai no Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībām: Ukrainai atteikties no iestāšanās NATO centieniem.
Bet tas nav tik vienkārši. Zelenskis arī licis skaidri noprast, ka Ukraina noraidīs “neitralitāti” bez juridiski saistošām drošības garantijām. Tā kā Ukrainā iebruka Krievija, Ukrainas līderis ir teicis, ka viņu neinteresē tukši solījumi.
“Es esmu ieinteresēts pārliecināties, ka tas nav tikai kārtējais Budapeštas memoranda papīra gabals,” viņš teica.
Zelenskis atsaucās uz pēdējā laikā bieži pieminēto brīdi vēsturē pēc aukstā kara. Sabrūkot PSRS, Ukraina – vismaz uz papīra – ieguva pasaulē trešo lielāko kodolmateriālu krājumu.
Krievija saglabāja operatīvo kontroli pār šiem ieročiem, taču Ukraina 1994.gadā parakstīja vienošanos par atteikšanos no tās teritorijā izvietotajiem kodolieročiem apmaiņā pret drošības garantijām, tostarp Ukrainas teritoriālās integritātes un politiskās neatkarības aizsardzību. To Krievija, Budapeštas memoranda parakstītāja, apņēmīgi samīda ar Krimas aneksiju 2014. gadā un iebrukumu Ukrainā februārī.
Zelenska vecākais padomnieks Mihailo Podoļaks sacījis, ka drošības garantijās pēc būtības jāietver garantijas sniedzēju apņemšanās palīdzēt Ukrainai agresijas gadījumā.
Un ir svarīgi piebilst, ka neitralitāte — tāda, kāda Putinam varētu šķist patīkama — nav nekas tāds, ko Zelenskis vienkārši var piedāvāt. Tiekšanās pēc dalības NATO ir ierakstīta Ukrainas konstitūcijā.
Tieši tur Zelenskis sniedza krievu intervētājiem nelielu mācību par Ukrainas demokrātiskajiem procesiem. Pēc drošības garantijām, viņš skaidroja, Ukrainā būtu jārīko referendums.
“Kāpēc? Jo mums ir likums par referendumiem,” sacīja Zelenskis. “Mēs esam izturējuši to. Tā vai cita statusa izmaiņas… Un drošības garantijas paredz konstitucionālas izmaiņas. Jūs saprotat, vai ne? Konstitucionālās izmaiņas.”
Un tur slēpjas atšķirība. Krievijā ir politiskā sistēma, kas veidota ap vienu cilvēku — Putinu — un Zelenskis ir demokrātiskas valsts galva. Pat ja neitralitāte būs uz sarunu galda, Ukrainas tautai būs jāpasaka savs viedoklis.
