Pagāzt uz sāniem un aizlīmēt muti ar līmlenti – diskusijās internetā varam izlasīt arī šādus padomus tiem, kuri naktī krāc kā lokomotīve. Krākšana, protams, vēl nav slimība, taču tas ir nopietns signāls, ka cilvēkam ir potenciāli letāls miega traucējums. Šajā rakstā papētīsim krākšanas ignorēšanas sekām.
Cilvēks, kurš krāc, smok 30 reizes katru stundu
Nesen veikts pētījums atklāja, ka cilvēks, kurš krāc, stundas laikā var smakt līdz 30 reizēm. Šādu īslaicīgu elpošanas apstāšanās laikā tiek bloķēta skābekļa piegāde smadzenēm. Pēkšņas elpošanas pauzes miega laikā palielina hipertensijas, insulta un sirdslēkmes risku nākotnē, raksta Daily Mail .
Cilvēki sāk krākt, jo viņu muskuļi, kas atbalsta kaklu, atslābinās, izraisot elpceļu sašaurināšanos un saspiežas. Šajā stāvoklī gaiss vairs nevar plūst ne caur degunu, ne caur muti.
Kad tas notiek, cilvēka elpošana apstājas uz aptuveni 10 sekundēm. Tad ieslēdzas refleksi un atjaunojas elpošana.
Cilvēks var pat nenojaust, ka krāc. No rīta šādi cilvēki parasti jūt sausu muti un pastāvīgu nogurumu.
Krākšana pati par sevi nav medicīnisks stāvoklis, taču tā var liecināt, ka cilvēkam ir obstruktīva miega apnoja. Šī ir visizplatītākā miega traucējumu forma.
Londonas King’s College pētnieku pētījums atklāja, ka cilvēkiem ar smagu miega apnoju, kuri pamostas vairāk nekā 30 reizes stundā, ir paaugstināts priekšlaicīgas nāves risks no sirdslēkmes. Viņu mūžs ir saīsināts par 10 gadiem. Cilvēkiem ar mērenu miega apnoju (kuri pamostas 15 līdz 30 reizes stundā) ir par 72% lielāka iespēja nomirt, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem nav šīs slimības.
Pētnieki arī atklāja, ka cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju kognitīvajos testos bija sliktāki rezultāti nekā tiem, kuriem nebija traucējumu. Pētījums parādīja, ka šī slimība vīriešiem rodas 2-3 reizes biežāk nekā sievietēm. Apmēram 30-40% cilvēku ar miega apnoju miega laikā tiek diagnosticēta hipertensija. Bet diviem no trim cilvēkiem, kuri tika ievietoti slimnīcā ar koronāro sirds slimību, tika diagnosticēta miega apnoja. Pētnieki atzīmē, ka šīs slimības risks joprojām ir gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar lieko svaru.
“Jo vecāks ir cilvēks, jo smagākas var būt miega apnojas sekas, jo pētījumi liecina, ka šis stāvoklis ievērojami palielina risku, kas saistīts ar ar vecumu saistītām sirds un asinsvadu izmaiņām, piemēram, ar lielāku sirdslēkmes risku,” secināja zinātnieki.
Kādas ir krākšanas ignorēšanas sekas?
Apnoja tiek uzskatīta par nopietnu slimību, brīdina ārsti.
Apnoja ir saistīta ar paaugstinātu hipertensijas, pēkšņas nāves un sirds un asinsvadu komplikāciju, tostarp aritmijas, risku. Dažreiz elpošanas apstāšanās var būt ilgstoša. Bieži vien tas ir insultu un sirdslēkmes cēlonis. Elpas aizturēšana var ilgt vairāk nekā 10 sekundes. Šajā laikā plaušu ventilācija samazinās, līdz elpošana pilnībā apstājas. Vienā naktī var būt daudz šādu epizožu – no 5 līdz 60 vai vairāk.
Apnojas slimnieka miegs kļūst intermitīvs un nemierīgs. Tas ietekmē arī cilvēka uzvedību dienas laikā: pasliktinās viņa darba spējas, viņš sāk sliktāk atcerēties informāciju, un cilvēkam kļūst grūti koncentrēties. “Bieži vien šī iemesla dēļ cilvēks kļūst izklaidīgs.
Visbīstamākās miega apnojas sekas ir pēkšņas nāves risks.
Smadzenēs pastāvīgi samazinās skābekļa daudzums. Palielinās slodze uz sirds un asinsvadu sistēmu, un rodas spiediena kritumi. Un tieši tas noved pie insulta un sirdslēkmes.
Kā gulēt, lai izvairītos no krākšanas?
Apnojas attīstībai cilvēkiem ir vairāki iemesli. Tās var būt žokļa, orofarneksa, mēles, galvas un kakla struktūras anatomiskās iezīmes. Piemēram, ja cilvēkam kopš dzimšanas ir mazs apakšžoklis (mikrognātija). Turklāt šādu traucējumu cēlonis var būt aptaukošanās, kā arī hronisku slimību klātbūtne, piemēram, insults vai diabēts. Bērniem apnoja rodas adenoīdu un mandeļu palielināšanās dēļ.
Labākais veids, kā novērst apnoju, ir samazināt cilvēka svaru un pievienot ikdienas rutīnai fiziskās aktivitātes. Pat pusstunda dienā mērenas fiziskās aktivitātes un divas reizes nedēļā intensīvas fiziskās aktivitātes būs laba profilakse šīs slimības attīstībai.
Ārsti iesaka arī ievērot diētu ar zemu ogļhidrātu un dzīvnieku tauku saturu, kā arī iekļaut uzturā dārzeņus.
Vēl viens ieteikums ir izvēlēties pareizo gulēšanas pozīciju. Tie, kas krāc, nedrīkst gulēt uz muguras. Šajā stāvoklī obstrukcija kļūst izteiktāka. Labāk aizmigt, guļot uz vēdera vai sāniem. Šajā gadījumā balsenes mīksto audu elpošanas pretestība kļūst minimāla.
Apnojas ārstēšana tiek veikta arī ar speciālas aparatūras palīdzību, piemēram, CPAP maskām, kas palīdz nodrošināt plaušām gaisu ar pastāvīgu spiedienu. Bet šādu ierīci vajag lietot pastāvīgi, lai normalizētu pašsajūtu un novērstu ar obstruktīvu apnoju saistītos kardiovaskulāros riskus.
Aptuveni 18 miljoniem amerikāņu ir diagnosticēts šis stāvoklis, tostarp prezidentam Džo Baidenam .
Pirms vairākiem mēnešiem Baltais nams atklāja, ka 80 gadus vecais Baidens bija sācis lietot CPAP aparātu, lai ārstētu miega apnoju pēc tam, kad viņam uz sejas tika pamanīti redzami iespiedumi, par kuriem daudzi domāja, ka tas ir no aparāta.
