ASV Valsts departamenta vadītājs atgādināja, ka, izstājoties no graudu darījuma, Krievija eksportējusi vairāk graudu un par augstākām cenām, nekā jebkad agrāk.
Valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicināja visas ANO dalībvalstis pieprasīt, lai Maskava pārtrauc izmantot graudu eksporta problēmu no Ukrainas Melnās jūras ostām šantāžai.
“Katrai ANO dalībvalstij būtu jāsaka Maskavai: “Pietiek!”,” sacīja Blinkens, kurš vadīja ANO Drošības padomes sanāksmi par badu un pārtikas trūkumu notiekošo konfliktu dēļ.
“Pārtrauciet izmantot Melno jūru šantāžas nolūkos. Pārtrauciet izmantot pasaules neaizsargātākās iedzīvotāju grupas kā sviras efektu. Pietiek ar šo nepamatoto, nekaunīgo karu,” uzrunājot Drošības padomes deputātus, sacīja Ārlietu ministrijas vadītājs.
Blinkens paziņoja, ka aptuveni 90 valstis atbalsta ASV izstrādāto īso komunikē, kurā apņemas “rīkoties, lai izbeigtu pārtikas izmantošanu kā kara ieroci un civiliedzīvotāju badu kā kara taktiku”.
Pēc izstāšanās no līguma Krievija sāka uzbrukt Ukrainas ostām un graudu infrastruktūrai Melnajā jūrā un Donavā, kas izraisīja strauju graudu cenu pieaugumu pasaulē.
Maskava ir paziņojusi, ka varētu atjaunot līgumu, ja tiks izpildītas tās prasības palielināt pašas graudu un mēslojuma eksportu.
Krievija apgalvo, ka maksājumu, loģistikas un apdrošināšanas ierobežojumi kavē tās lauksaimniecības produktu eksportu.
“Patiesībā uz pārtikas un mēslojuma piegādēm sankcijas neattiecas,” sacīja Blinkens. “Kamēr Krievija ir atteikusies no šīs iniciatīvas, tā ir eksportējusi vairāk graudu un par augstākām cenām nekā jebkad agrāk.”
Blinkens piebilda, ka ASV piešķirs jaunu finansējumu 362 miljonu dolāru apmērā, lai “veidotu noturību” un “cīņai ar faktoriem, kas izraisa pārtikas trūkumu” 11 Āfrikas valstīs un Haiti.
Turklāt Drošības padome ceturtdien pieņemtajā oficiālajā paziņojumā norādīja, ka tā “stingri nosoda civiliedzīvotāju bada kā kara metodes izmantošanu, ko aizliedz starptautiskās humanitārās tiesības”.
