Bijušais ASV prezidents Bils Klintons paziņojis, ka nožēlo savu lomu Ukrainas kodolatbruņošanā deviņdesmitajos gados. Par to viņš pastāstīja intervijā Īrijas televīzijas kanālam RTÉ.
Klintons pieskārās tēmai par pilna mēroga karu Ukrainā, apspriežot miera procesu Ziemeļīrijā.
“Es jūtos personīgi iesaistīts, jo es liku viņiem (Ukrainai) piekrist atteikties no kodolieročiem. Un neviens no viņiem netic, ka Krievija piekristu iebrukumam, ja Ukrainai joprojām būtu viņu ieroči,” sacīja bijušais ASV prezidents.
Viņš arī apliecināja, ka zina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atšķirībā no viņa priekšgājēja Borisa Jeļcina neatbalstīs Budapeštas memoranda analogu.
“Viņi (ukraiņi) baidījās to (kodolieročus) atdot, jo domāja, ka tas ir vienīgais, kas viņus pasargā no ekspansīvās Krievijas. Putins, redzot iespēju, pārkāpa līgumu un vispirms sagrāba Krimu. Un es jūtos šausmīgi par to, jo Ukraina ir ļoti svarīga valsts,” sacīja Klintons.
Viņš uzsvēra, ka ASV un Eiropas atbalstam Ukrainai pilna mēroga karā ar Krievijas Federāciju ir jāpaliek nesatricināmam.
Politiķis pieļāva, ka pienāks laiks, kad Ukraina izlems, “ka tā var panākt miera līgumu, ar kuru tā varēs dzīvot”. Vienlaikus Klintons piebilda: “Es nedomāju, ka mums pārējiem vajadzētu atsaukt atbalstu.”
Klintona loma Ukrainas kodolatbruņošanā
1994. gada janvārī Klintons, Jeļcins un Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks parakstīja trīspusēju vienošanos, lai likvidētu stratēģisko kodolieroču arsenālu, kas palika Ukrainas teritorijā pēc PSRS sabrukuma.
1994. gada decembrī ASV pievienojās Budapeštas memorandam, kas paredzēja Krievijas apņemšanos ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti.
