Ukrainas pretuzbrukums uzņem apgriezienus pēc “trīs mēnešus ilga sāpīgi lēna progresa” un sasniegs kulmināciju pēc sešām līdz septiņām nedēļām, laikrakstam Economist sacīja ASV prezidenta Džo Baidena pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms.
“Griba uzvarēt”
ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūras (AVR) analīžu direktors Trents Mols intervijā izdevumam Economist atzina, ka pirms divām nedēļām viņš situāciju vērtēja “nedaudz pesimistiskāk”. Tagad viņš uzsver tādu “nemateriālu faktoru” kā “cīņas griba” nozīmi.
Mols atgādināja savas aģentūras kļūdas 2014.gadā Irākā un 2021.gadā Afganistānā, kad analītiķi pārvērtēja vietējo iedzīvotāju izturību. “Amerikāņu izveidotās armijas šajās valstīs sabruka gandrīz vienas nakts laikā,” skaidro Economist.
“Mēs domājām, ka afgāņi cīnīsies līdz kalendārā gada beigām un mēģinās varonīgi aizstāvēt Kabulu. Tā vietā tie diezgan ātri iztukšojās,” sacīja Mols.
Pēc viņa teiktā, šī pieredze – līdz ar Irākas armijas faktisko padošanos “Islāma valstij” * – ietekmēja vērtējumus, ko AVR sniedza Ukrainas armijai. Aģentūras pieeja ir kļuvusi “pārāk pareiza”, atzina analīzes direktors. Pēc viņa teiktā, viņš un viņa kolēģi atzina, ka Ukrainas armijas panākumi var pastāvēt tikai “uz papīra”.
Mols izdevumam Economist parādīja 40 lappušu garu “piezīmi”, kas datēta ar 2023.gada janvāri, kurā AVR apraksta kritērijus tās vērtējumam par Ukrainas “cīnīšanās gribu”, ievērojot “nacionālos faktorus”. Piemēram, dokumentā tiek salīdzināta nu jau bijušā Afganistānas prezidenta Ašrafa Gani bēgšana no Kabulas ar Ukrainas līdera Volodimira Zelenska principiālo lēmumu palikt Kijivā karadarbības sākuma dienās.
Piezīmē ir uzskaitīti arī citi faktori, kas, pēc AVR analītiķu domām, ietekmē karadarbības gaitu – augstākās armijas vadības klātbūtne frontes līnijās, armijas korporatīvais gars, pavēlniecības autoritāte, stabilas loģistikas un medicīniskās palīdzības pieejamība, vadības lēmumu secība.
Šos faktorus analītiķi iepriekš atstāja novārtā, jo bija pieņēmums, ka Ukraina ātri tiks sakauta, apgalvo Mols. Pēc viņa teiktā, jaunā metodika, kurā ņemti vērā alternatīvie kritēriji, ļauj no jauna paskatīties uz Ukrainas pretuzbrukuma tuvākajām izredzēm.
Kura aizsardzības līnija ir vislabāk nostiprināta
Vienlaikus Mols atzina, ka Amerikas un Ukrainas amatpersonas par zemu novērtē jaunajās teritorijās uzbūvētās Krievijas aizsardzības dziļumu un grūtības Ukrainai tai “izlauzties cauri” ar bruņumašīnām.
Iepriekš Ukrainas militārpersonas britu laikrakstam Guardian norādīja, ka Krievijas armija it kā ieguldījusi 80% pūļu pirmās un otrās aizsardzības līnijas izveidē, taču Mols ir pārliecināts, ka lielākā daļa Krievijas aizsardzības resursu ir koncentrēta trešajā līnijā.
Pēdējo nedēļu laikā ASV amatpersonas ir privāti kritizējušas Ukrainas komandierus par viņu militāro stratēģiju, jo īpaši lēmumu koncentrēt pieredzējušākas un efektīvākas vienības austrumos ap Bahmutu, nevis galvenajos dienvidos. Mols nav tik kategorisks, liekot domāt, ka ukraiņi izmantojuši taktiku, kas paredzēta, lai sasniegtu “radikālākus rezultātus īsākā laika periodā”.
AVR pārstāvis par fundamentālajiem faktoriem notikumu tālākai attīstībai uzskata divus “kritiskos mainīgos” aspektus – Ukrainas armijas munīcijas krājumus un laika apstākļus.
Pirms izšķirošās cīņas
Avots Baidena administrācijā sacīja, ka Ukrainas pretuzbrukums sasniegs kulmināciju pēc sešām līdz septiņām nedēļām. Amerikāņu eksperti nav vienisprātis par to, cik lielu progresu Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs laiks sasniegt šajā laikā. Daži uzskata, ka Ukrainas armija, kas ir metusi lielāko daļu savu rezervju uz Krievijas otro aizsardzības līniju un cieta smagus zaudējumus, “diez vai tiks ļoti tālu”, raksta Economist.
Kāda augsta ranga ASV izlūkdienesta amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, izdevumam sacīja, ka spēku samērs kaujas laukā arī pēc pieciem gadiem varētu palikt “ļoti līdzīgs”, jo laika gaitā abu pušu kaujas efektivitāte samazinās.
Mols izdevumam Economist norādīja, ka pērn Krievijas lielākie panākumi bija ģenerālim Sergejam Surovikinam, kurš bija atbildīgs par aizsardzības līniju izveidi, un uzņēmējam Jevgeņijam Prigožinam ar savu ”Vāgnera” PMK. “Pirmais tika atstādināts, otrais gāja bojā lidmašīnas avārijā,” atceras AVR direktors.
Ņemot vērā mainījušos apstākļus, ASV militārais izlūkdienests, pēc Mola teiktā, pēdējos Ukrainas panākumus vērtē kā “nozīmīgus” un atzīst, ka Ukrainai ir “reāla iespēja” (ar varbūtību 40-50%) izlauzties cauri atlikušajām Krievijas aizsardzības līnijām līdz 2023. gada beigām.
“Taču ierobežotie munīcijas resursi un pasliktinošies laika apstākļi padarīs šo uzdevumu par ļoti sarežģītu,” sacīja Economist avots.
Publikācijā norādīts, ka Rietumu analītiķu uzmanība jau ir pievērsta “nākamajai kaujas sezonai”, kuras laikā izšķirošā loma būs Ukrainas bruņoto spēku nodrošinājuma līmenim ar militāro aprīkojumu un munīciju, kas ir pietiekama jaunam izrāvienam “nākamajā kaujas sezonā”.
