Kaut arī nesteidzīgi, pavasaris tomēr tuvojas, un liela daļa ģimeņu jau plāno patīkamus atpūtas pasākumus, lai kopīgi baudītu dabas jaukumus. Un ir ģimenes, kurām pavasara atnākšana nekādas spožās cerības nerada, jo attiecības starp partneriem ir sarežģījušās tik lielā mērā, ka aizēno jebkuru prieku par pirmajām dabas atmodas pazīmēm. Nelabvēlīgais mikroklimats ģimenē, pārāk asi kontrastējot ar izpausmēm ārpus tās — dabā un apkārtējā sabiedrībā, partneru psihoemocionālo stāvokli destabilizē tiktāl, ka nav brīnums — kāds no viņiem ierunājas par šķiršanos…
Ja jūtas netiek koptas
Parasti apstākļi, kuri attiecības starp partneriem padara par nelabvēlīgām, attīstās pēc stresa likumiem, iezīmējot trīs psihoemocionālas stadijas: šoku — pretestību — sabrukumu.
Pirmos nopietnos strīdus partneri uztver kā šoku. Uzsākot kopdzīvi, abi ir noskaņoti viscaur optimistiski, tā teikt — ar saulainu skatu raugās rožainās nākotnes virzienā. Pēkšņi kāds no viņiem jūtas nepatiesi apvainots, apspiests, pazemots. Izdarot sevis glābšanas mēģinājumu, viņš partnerim atbild ar to pašu. Rezultāts? Protams, pamatīgs strīds, kam seko īslaicīga samierināšanās un pēc tās atkal jauns konflikts.
Ja laulībā ir vienojušies partneri, kuri pirms tam nav paspējuši pārbaudīt savu jūtu patiesumu, viņi lēmumu par šķiršanos pieņem jau pēc dažiem kopdzīves mēnešiem. Lielākā daļa laulāto gan tiek galā ar pirmo strīdu radīto šoka stāvokli. Mobilizējas psiholoģiskās aizsardzības mehānismi, un partneri sāk cīņu pret konfliktsituāciju traumējošo iedarbību. Gan vīrs, gan sieva cieš no biežajiem strīdiņiem, bet, tā kā jūtas tomēr starp abiem vēl pastāv, turpina dzīvot kopā, klusībā cerēdami, ka viens no viņiem mainīsies, tā uz labo pusi mainot arī ģimenes mikroklimatu. Protams, tā kā izmaiņu nav, dzīve riņķo pa ierasto apli — no strīda līdz strīdam ar psiholoģisku spiedienu uz “pretinieku” un ietekmīgas argumentācijas izstrādi pašaizsardzībai.
Šo attiecību fāzi dēvē par pretestību, un tā parasti mēdz būt visai ilgstoša. Bet jūtas, ja tās nekopj, ar laiku paliek arvien vājākas, arī partneru dvēseles spēki iet mazumā. Cik tad ilgi var pretoties pastāvīgai stresa negatīvajai ietekmei! Ja attiecībās kurss uz pavasari nav jūtams, iestājas sabrukums, nesot sev līdzi sāpīgus, pat traģiskus pārdzīvojumus.
Mīlēt nozīmē…
Lai jūtas, kuru dēļ divi cilvēki vienojas par kopdzīvi, nezustu un ģimenes mikroklimats pieturētos ekoloģiska siltuma robežās, vajadzētu paturēt prātā, ka mīlēt nozīmē:
nebaidīties no tā, ka otrs cilvēks jūs var pamest;
nerīkot histēriskas scēnas cerībā, ka bailēs par jūsu veselības stāvokli otrs darīs visu, ko jūs vēlaties;
aizmirst par slimīgu greizsirdību;
atteikties no iebiedēšanas, lietojot draudus, ka izdarīsiet pašnāvību;
neizsniegt rēķinus par jūsu mīlestības izpausmēm;
iztikt bez skandāliem un lamuvārdiem;
neskaidrot attiecības, par argumentējošo frāzi izvēloties teikumu: “Tu mani nemīli!”
Nav dzīves bez problēmsituācijām
Ir tikai atšķirīgi veidi, kā problēmas tiek uztvertas. Ja vienmēr domāsiet, ka pie visām nepatikšanām vainojama tikai un vienīgi otrā pusīte, jūs tik tiešām sagaida smaga vilšanās — dzīve jums arvien no jauna piespēlēs situācijas, kurās atkārtosies tie paši nepatīkamie pārdzīvojumi. Ja apjēgsiet, ka sarežģītie jeb grūtie gadījumi ir arī jūsu pašu dzīves skola un kopdzīves partneris — jūsu spogulis, ar katru kopīgi atrisināto problēmu nostiprināsies un tuvākas kļūs arī attiecības.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
