Pirms pāris gadiem tas nebūtu iedomājams. Izstāde ar nosaukumu “Velnišķīgā iekāre! Baznīca. Ķermenis. Māksla” atvērta Minhenes un Freisingas arhidiecēzes muzejā, katoļu kultūras iestādē.
Svētdien, 5. martā, Minhenes un Freisingas arhidiecēzes muzejā (Diözesanmuseum Freising), kas atrodas Freisingā,maza pilsētiņa netālu no Bavārijas galvaspilsētas, tika atklāta izstāde “Velnišķīgā iekāre! Baznīca. Ķermenis. Māksla” (“Verdammte Lust – Kirche. Körper. Kunst”). Ekspozīcijas tēma ir ļoti pikanta: baznīca un sekss. To ierosināja vācu kardināls Reinhards Markss. Kataloga priekšvārdā viņš rakstīja: Diskusija par seksuālo vardarbību katoļu baznīcā ir atklājusi ne tikai varas ļaunprātīgas izmantošanas problēmu, bet arī ļoti sarežģītās attiecības starp cilvēkiem katoļu baznīcā un ķermeni.
Sprediķos un saziņā ar draudzi daudzu gadu garumā tika radīts negatīvs seksualitātes tēls – tas vienmēr tika minēts kopā ar vainas apziņu un izpirkšanu, kas galu galā noveda pie represijām un dubultstandartiem. Šī dubultā morāle kļuva par tēmu ekspozīcijai, kurā apskatāmi vairāk nekā 150 artefakti – no senatnes līdz 19. gadsimta sākumam. Piemēram, kļūst acīmredzams, ka garīdznieki nav nejauši gleznotājiem pasūtījuši Marijas Magdalēnas portretus – ļoti vieglprātīgi un nepārprotami iemiesojot vīriešu fantāzijas, pārliecināta muzeja vadība.
Sīkāka informācija par izstādi “Velnišķīgā iekāre”
Līdz 29. maijam izstādē apskatāmi Leonardo da Vinči, Tintoreto, Lūkasa Kranaha, Gvido Reni un citu izcilu meistaru darbi. Pēc muzeja direktora Kristofa Kirzedera teiktā, eksponāti nākuši no astoņām valstīm un tos nodrošināja lielākās kolekcijas Florencē, Kopenhāgenā, Vīnē un citos Eiropas kultūras centros.
Kā norādīja Kirzeders, izstādes mērķis ir “parādīt strukturālās problēmas un pretrunas, kas ir pavadījušas Baznīcas mācību par seksu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām”. Māksla gadsimtiem ilgi varēja atļauties radīt attēlus tikai kristietības noteiktajos ietvaros, vienlaikus cenšoties apvienot cilvēcisko ar ideālu.
Izstādes tēma ir potenciāli sprādzienbīstama. Tajā pašā laikā, pēc kardināla Marksa domām, ir nepieciešams plašs publiskais un baznīcas iekšējais diskurss. Iespējams, izstāde radīs jaunus priekšnoteikumus diskusijām. Pirms dažiem gadiem šādu izstādi būtu bijis grūti iedomāties, it īpaši katoļu iestādē. Daži darbi izskatās pārsteidzoši drosmīgi, daudzpusīgi, neviennozīmīgi un bieži vien aizved sabiedrību tālu ārpus baznīcas mācību robežām, teikts Minhenes un Freisingas arhidiecēzes muzeja tīmekļa vietnē.
