Pēdējo desmitgažu vēsture mums bieži vien saistās ar pašu piedzīvotām emocijām, kurās viss, kas pagājušā gadsimta 90.gados notika pēc 1990.gada 4.maija gana objektīvi palicis it kā otršķirīgs.
Protams, bija 1991.gada Barikādes un augusta notikumi, tāpēc to, kas notika 1991.gada decembrī, garāmejot atcerējāmies tikai šajā maijā, kad mūžībā devās divi spilgti un Latvijai draudzīgi tā laika vadošie politiķi, pirmais neatkarīgās Baltkrievijas vadītājs Staņislavs Šuškevičs (mira 2022.gada 3 maijā) un pirmais neatkarīgās Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks (mira 2022.gada 10.maijā)
Ja Latvija kā PSRS subjekts beidza pastāvēt 1991. gada 21. augustā, juridiski un galīgi PSRS tika likvidēta 1991.gada 26.decembrī, bet tas varēja arī nenotikt, ja 1991.gada 8. decembrī Baltkrievijas Republika, Krievijas Federācija un Ukraina kā PSRS dibinātājvalstis (parakstīja Līgumu par PSRS izveidošanu 1922,gadā), nebūtu panākušas tā saucamo Belovežas vienošanos jeb noslēgušas “Līgumu par Neatkarīgo Valstu Savienības dibināšanu”. Tas noteica PSRS kā “starptautisko tiesību un ģeopolitiskās realitātes subjekta” pastāvēšanas pārtraukšanu.
Līgumu parakstīja trīs savienības republiku augstākās amatpersonas un valdību vadītāji: Staņislavs Šuškevičs un Vjačeslavs Kebičs no Baltkrievijas Republikas, Boriss Jeļcins un Genādijs Burbulis no Krievijas Federācijas, Leonīds Kravčuks un Vitolds Fokins no Ukrainas.
Kopš minētajiem notikumiem pagājis jau 31 gads. Šis laiks ienesis mūsu leksikā arī jēdzienu ”pēcpadomju” vai ”postpadomju”, kas nav tikai atskaites punkts, bet vairāk ir teju ģenētiska problēma, kura arī varētu būt pamats tiem revanšistiskajiem centieniem, kuru kulminācija notikusi šogad, kad Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Pieminot vakar mūžībā aizgājušo pirmo Ukrainas prezidentu Leonīdu Kravčuku, nolēmām atcerēties kādu viņa interviju gadu pirms nāves, kurā Kravčuks prognozēja, kad beigsies vēl 2014.gadā aizsāktais karš ar Krieviju
Otrdien, 10.maijā, mirušais pirmais Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks pērn paziņoja, ka Krievijas agresija Ukrainā beigsies tikai tad, kad pasaules sabiedrība piespiedīs Krievijas Federāciju atdot Ukrainai Krimu un atbrīvot okupēto Donbasa daļu.
Viņaprāt, Minskas sarunu process reālus rezultātus nav nesis.
“Karš turpinās, un mēs tagad cīnāmies ar tā sekām – ieslodzīto apmaiņu, kontrolpunktu darbu, dažādām humanitārām problēmām. Bet iemesls paliek, ”sarunā ar žurnālistiem sacīja Kravčuks.
Viņš pauda pārliecību, ka Krievijas agresija var beigties tikai tad, kad visas Krievijas uz laiku okupētās teritorijas tiks atdotas Ukrainas valstij, un pasaules sabiedrība tam var palīdzēt.
“Kamēr pasaules sabiedrība, Eiropa, ASV, visi kopā – un, protams, ar aktīvu un tiešu Ukrainas līdzdalību – nepiespiedīs Krieviju aiziet no Donbasa un Krimas, nepiespiedīs Krieviju dzīvot saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, karš nebeigsies,” viņš uzsvēra.
