Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiešām ir vajadzīga taktiskā raķešu sistēma, lai atrisinātu problēmas Krievijas armijas aizmugurē. Šodien jau publicējām plašu aprakstu par Krievijas rīcībā esošajām raķetēm (ŠEIT)
Viens no galvenajiem faktoriem jebkuras aktīvas darbības pret ienaidnieku veiksmīgai darbībai ir spēja “strādāt” pa viņa “sāpīgajiem punktiem”. Un šim uzdevumam tāldarbības raķešu sistēmas ir visefektīvākās pašreizējos apstākļos, kuros Ukrainas bruņotajiem spēkiem, atklāti sakot, to trūkst.
Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis 13.aprīlī izteica lūgumu nodrošināt Ukrainai M142 HIMARS — amerikāņu universālo raķešu sistēmu, kas spēj darboties vienlaicīgi kā daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēma un augstas precizitātes raķešu sistēma.
Tātad, pastāv iespēja, ka drīzumā šie ieroči stiprinās Ukrainas bruņotos spēkus.
ATACMS un citas raķetes priekš HIMARS
Tāpat kā jebkurā citā raķešu sistēmā, galvenā loma ir raķetēm. Un Ukrainai visvērtīgākā būs tāla darbības rādiusa ballistiskā raķete ATACMS, kas ar dažu metru precizitāti spēj trāpīt 270 km attēlumā un iznīcināt mērķus ar 227 kg smagu kaujas lādiņu. Faktiski tas ir moderns, precīzāks un tāllākas darbības analogs padomju Tochka-U.
Jo īpaši ballistiskās raķetes ATACMS var atrisināt visu šo uzdevumu sarakstu:
Krievijas armijas militāro lidlauku iznīcināšana, kas tagad atrodas netālu no robežas ar Ukrainu un tiek izmantoti gaisa uzlidojumiem Ukrainas pilsētām, Krievijas armijas uzlabotās helikopteru nolaišanās vietas, bez kurām ienaidnieks paliks bez tieša gaisa atbalsta, štābi un sakaru centri, uzglabāšanas un loģistikas bāzes
Ja šis darbs tiks izdarīts, tad rašistu dzīve kļūs daudz grūtāka un nebūs tālu no fakta, ka viņi vispār spēs organizēt efektīvas militārās uzbrukuma operācijas.
Bet katru reizi sitiens ar ballistisko ATACMS var būt vairāk nekā dārgs. Tāpēc ASV ir izstrādājušas augstas precizitātes raķetes M30 ar kasešu kaujas lādiņu un M31 ar sprādzienbīstamu kaujas lādiņu, kas spēj trāpīt līdz 70 km attālumā. Faktiski tas ir Ukrainas ”Oļha” analogs, bet mazāk spēcīgs.
Visbeidzot, mazāk efektīva jaunu iespēju iegūšanas ziņā ir M142 HIMARS izmantošana kā parastā vairāku palaišanas raķešu sistēma. Atkarībā no raķetes veida darbības rādiuss var būt no 32 līdz 45 km.
HIMARS specifika
M142 HIMARS tika izveidots 90. gados kā mobils un viegls kāpurķēžu transportējamas nesējraķetes M270 analogs, kura svars, 25 tonnas, padarīja to ne pārāk mobilu ekspluatācijas ziņā. Savukārt HIMARS ar riteņiem jau var ātri pārvietoties pa autoceļiem, un galvenais, tas ir kļuvis arī transportējams pa gaisu.
Protams, cena par šo bija “pakas” izmēra samazināšana uz pusi. Ja M270 varētu palaist divas ballistiskās raķetes ATACMS vai 12 raķetes vienlaikus, tad HIMARS varētu palaist attiecīgi vienu un sešas.
Tāpat HIMARS tika uzstādīta moderna ugunsdrošības sistēma, kas integrēta automatizētajā vadības un kontroles sistēmā. Kopā ar augstas precizitātes raķetēm tas padara HIMARS par vienu no efektīvākajām raķešu sistēmām pasaulē. Turklāt tieši tai tagad ASV tiek radīta jauna raķete – Precision Strike Missile ar 500 km darbības rādiusu. Bet tagad viņa, diemžēl, ir tikai eksperimentāla.
Tajā pašā laikā atklāts jautājums ir M142 HIMARS un M270 skaits, kas ir ASV. Saskaņā ar Military Balance 2021, runa iet par 375 HIMARS un 225 M270 vienībām. Zināma arī cena par pašu HIMARS palaišanas iekārtu, kas maksā aptuveni 5,6 miljonus dolāru. Taču reālā cena ir daudz augstāka, jo jautājums ir par raķešu skaitu un veidiem.
Starp publiskajiem datiem, jo īpaši ASV līgumu ar Rumāniju no 2017. gada, saskaņā ar kuru 54 palaišanas iekārtas un vairāk nekā 200 raķetes kopā ar visiem saistītajiem pakalpojumiem maksā 1,25 miljardus ASV dolāru.
