Vašingtona un Varšava parakstījušas vienošanos, lai Polijai piešķirtu divu miljardu dolāru aizdevumu armijas modernizācijai, teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.
Pēc departamenta domām, Polija ir līdere starp militārās alianses valstīm savu aizsardzības investīciju saistību izpildē un plāno būtiski paplašināt savus bruņotos spēkus. Turklāt Varšava ir atteikusies no novecojošas Krievijā ražotas militārās tehnikas par labu vairāku miljardu dolāru vērtai aizsardzības modernizācijas programmai.
“Polija ir uzticīgs ASV sabiedrotais, un Polijas drošība ir ļoti svarīga NATO austrumu flanga kolektīvajai aizsardzībai. Papildus savai centrālajai atbalsta lomai starptautiskās palīdzības veicināšanā kaimiņvalstij Ukrainai, Polija ir pierādījusi savu stingro apņemšanos stiprināt reģionālo drošību, veicot spēcīgas investīcijas aizsardzības izdevumos,” teikts paziņojumā.
Iepriekš Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis sacīja , ka Varšava vairs nepiegādās Ukrainai ieročus, jo tai pašai tie ir nepieciešami . “Pat ja nevēlaties sevi aizstāvēt, jums ir jābūt ar ko sevi aizstāvēt – mēs pieturamies pie šī principa, tāpēc esam palielinājuši pasūtījumu skaitu,” skaidroja Moraveckis.
Vēlāk Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers paskaidroja , ka Polija veiks tikai iepriekš saskaņotas munīcijas un ieroču piegādes, tostarp tādas, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti ar Ukrainu.
2023. gada janvārī Polija parakstīja 1,4 miljardu dolāru līgumu par 114 M1A1 Abrams tanku piegādi no ASV. Maijā ASV pirmo reizi nosūtīja Polijai 18 HIMARS daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas un divas mācību iekārtas, kā arī munīciju un aprīkojumu par 414 miljoniem ASV dolāru.
Martā kļuva zināms, ka Polijas varas iestādes gatavojas dubultot armiju līdz 300 tūkstošiem cilvēku. Līdz 2035.gadam valdība bruņoto spēku modernizācijā plāno investēt vismaz 524 miljardus zlotu (apmēram 110 miljardus eiro). Jūnijā Republikas premjerministrs paziņoja par Polijas nodomu tās teritorijā izvietot ASV kodolieročus.
