Krievija varēs finansēt militārās operācijas Ukrainā vēl vismaz gadu, neskatoties uz bargajām starptautiskajām sankcijām, raksta The Washington Post, atsaucoties uz slepeniem Pentagona dokumentiem, kas nopludināti tīmeklī.
ASV izlūkdienestu ziņojumā, kas tika publiskots šā gada marta sākumā, teikts, ka ne visi Krievijas ekonomiskās elites pārstāvji piekrīt Kremļa virzībai uz Ukrainu, un daudzus no viņiem ir skārušas sankcijas.
Tomēr maz ticams, ka viņi atsauks savu atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un, saskaņā ar ASV izlūkdienestiem, “visticamāk, agresīvi aizstāvēs Kremļa mērķus Ukrainā” un “palīdzēs Maskavai apiet sankcijas”.
Tajā pašā laikā Kremlis arvien vairāk paļaujas uz augstākiem uzņēmumu nodokļiem, Nacionālo labklājības fondu, palielinātu importu un uzņēmumu spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem, cenšoties mazināt ekonomisko spiedienu, norādīts ziņojumā.
Taču sankcijas ierēdņiem un pat specdienestu pārstāvjiem liek satraukties arvien vairāk. Tā, atsaucoties uz pārtvertajām ziņām, amerikāņu izlūkdienesti raksta, ka pēc tam, kad Starptautiskajai Investīciju bankai, Starptautiskajai Ekonomiskās sadarbības bankai un Eirāzijas Investīciju bankai tika noteikti ierobežojumi, finanšu ministrs Antons Siluanovs lūdzis premjerministru Mihailu Mišustinu sniegt atbalstu organizācijām, lai izvairīties no to iespējamā sabrukuma.
Saskaņā ar citu pārtverto informāciju Federālā drošības dienesta (FSB) amatpersonas pauda bažas par ārvalstu valūtas trūkumu Krievijas bankās. Viņi arī mudināja valdību turēt slepenībā darījumus ar Ķīnas partneriem, lai izvairītos no sekundārām sankcijām.
Kā vēsta ASV izlūkdienesti, par iespējamo darba pārtraukšanu ar Ķīnas kompānijām bažījušies arī Wagner PMK dibinātāja Jevgeņija Prigožina darbinieki.
Sankciju mērķis ir ne tikai kaitēt Krievijas ekonomikai, bet arī savaldīt Krieviju, sodīt par karu Ukrainā un raidīt signālu, norāda WaPo aptaujātie eksperti. ASV izlūkdienesta novērtējumā, pēc viņu domām, nav ņemti vērā citi faktori, kas ietekmē Maskavas kaujas spējas, piemēram, munīcijas izsīkums vai jaunu karavīru vervēšana.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt izteicies, ka Rietumu sankcijas nav sasniegušas savus mērķus. “Acīmredzot viņi centās ne vienkārši vairāk ietekmēt Krievijas ekonomiku. Viņu mērķis bija sēt nesaskaņas, apjukumu mūsu sabiedrībā, demoralizēt cilvēkus. Bet pat šeit viņu aprēķini bija kļūdaini. Nekas neizdevās, un esmu pārliecināts, ka tas nedarbosies,” pagājušā gada jūlijā sacīja Putins.
