Vladimirs Putins turpina atteikties no starptautiskajiem ceļojumiem pēc Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas izdotā aresta ordera un Ukrainas drošības dienestu draudiem, kuri Krievijas prezidentu nosauca par “mērķi numur viens”.
Pēc atteikšanās doties uz Turciju aprīlī uz Rosatom uzbūvētās Akkuju atomelektrostacijas atklāšanas ceremoniju, Putins neuzdrošinājās doties arī uz citu valsti, kuru Krievijas varas iestādes oficiāli uzskata par “draudzīgu”.
Krievijas prezidents nedosies uz Indiju uz Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitu, kas paredzēts 4.jūlijā, vēsta The Hindu, atsaucoties uz pasākuma rīkotāju paziņojumu.
Samits, kas sākotnēji bija plānots kā klātienes tikšanās ar lielāko Āzijas valstu vadītājiem, tostarp Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un Indijas premjerministru Narendru Modi, notiks, izmantojot video saiti. Saskaņā ar The Hindu avotiem, oficiālais skaidrojums slēpjas grūtībās ar grafiku saskaņošanu. Turklāt karš Ukrainā ir darījis savu, metot ēnu uz Putina iespējamo klātbūtni samitā.
Lai gan Indija nav Starptautiskās Krimināltiesas locekle un tai nav pienākuma arestēt Putinu, ja viņš parādās tās teritorijā, Hāgas orderis ietekmēja Krievijas prezidenta lēmumu, kā arī bezpilota lidaparātu uzbrukumi Maskavai, kas ir augsta līmeņa avots Krievijas parlamentā. pastāstīja ”Verstka”.
“Ja Putins nedodas uz Indiju, tad tas, protams, ir ordera dēļ,” viņš teica. Pēc avota teiktā, Putins nejūtas pietiekami droši un cenšas minimizēt riskus sev pēc tam, kad Ukrainas bezpilota lidaparāti mēneša laikā uzbruka divām viņa rezidencēm – Kremlī un Novo-Ogarjovā.
“Prezidentam nav drošības sajūtas,” norādīja ”Verstka” avots.
Putins turpina domāt, vai doties uz septembrī gaidāmo BRICS samitu Dienvidāfrikā, kas atšķirībā no Indijas ir ratificējusi Romas statūtus – galveno dokumentu, ar kuru SKT strādā. Dienu iepriekš Dienvidāfrikas Ārlietu ministrija paziņoja, ka piešķirs diplomātisko imunitāti visiem pasākuma dalībniekiem. Tomēr šī imunitāte “nav pārāka par jebkuru orderi, ko jebkurš starptautiskais tribunāls varētu izdot pret jebkuru konferences dalībnieku”, uzsvēra departaments.
Kopš Ukrainas kara sākuma Putins 10 reizes devies ārpus Krievijas, jo īpaši, lai apmeklētu SCO samitu, kas septembra vidū notika Uzbekistānā. Bet pēc ICC ordera izdošanas ārzemju ceļošana pilnībā apstājās.
Tiek izstrādātas “dažādas iespējas” Putina dalībai jūlija ŠSO samitā, trešdien notikušajā brīfingā sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. “Jebkurā gadījumā Krievija tiks pārstāvēta atbilstošā līmenī,” viņš apliecināja.
