Bijušais Ukrainas prezidenta kancelejas ārštata padomnieks uzskata, ka tiesības dziedāt, lasīt un klausīties cilvēkam ērtā valodā ir diezgan likumīgas un aizsargātas ar Konstitūciju.
Oleksijs Arestovičs iestājās par kādu Odesas iedzīvotāju, kurš Ļvivā bija spiests atvainoties par krievu mūziķa Viktora Coja dziesmas izpildīšanu. Bijušais Valsts prezidenta kancelejas ārštata padomnieks savu nostāju argumentēja savos sociālo tīklu profilos, kur 4.jūnijā publicēja attiecīgu ierakstu.
Viņš uzskata, ka pret ukraini, kurš Ļvivā izpildīja dziesmu krievu valodā, izturējās netaisnīgi – viņi pārkāpa viņa personīgās robežas un samīdīja Konstitūcijā garantētās tiesības.
“Tev nebija jāatvainojas, ka dziedāji Coja dziesmu. Jo tā ir jūsu personība, jūsu pašidentifikācija, jūsu tiesības, ko aizsargā Konstitūcija,” sacīja Arestovičs.
Viņaprāt, “Atvainoties vajadzēja tautas deputātei, kura tev uzbrauca”.
Pēc tam Arestovičs, solidarizējoties ar Odesas iedzīvotāju, deklamēja dziesmu “Reiz mežā dzima eglīte”.
Krievu mūzikas atskaņošanas aizliegums: ko par to domā Arestovičs
“Uzbrauciens valodai un kultūrai ir rupjš personisko robežu pārkāpums, daudz sliktāks par fizisku vardarbību,” notikušo komentēja Arestovičs.
Pēc viņa teiktā, Odesas iedzīvotājs nav pārkāpis nevienu no Ukrainā pieņemtajiem likumiem, jo Cojs “padomju laikā nekad nav bijis Krievijas pilsonis, drīzāk bijis spontāna disidenta pozīcijā un, protams, neatbalstītu agresiju pret Ukrainu.”
Arestovičs uzskata, ka lielākā daļa tā dēvēto “valodas” likumu, kas pieņemti Ukrainā, rupji pārkāpj Ukrainas Konstitūciju.
“Nevar būt uzticības, ja jūs nevarat mierīgi runāt, dziedāt, skatīties un klausīties. Šādos apstākļos nevar būt demokrātija un vārda brīvība,” rakstīja Arestovičs.
Arestovičs piebilda arī, ka ukraiņi ir “psiholoģiski nenobriedusi tauta”, jo “psiholoģiski nobriedušiem cilvēkiem pirmais noteikums ir atp..sties no citiem”.
