ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs ar Atlantijas padomes ekspertiem pārrunāja izaicinājumus globālajai drošībai, ko radījis Krievijas karš pret Ukrainu
Hamas brutālais uzbrukums Izraēlas civiliedzīvotājiem, iespējams, plašsaziņas līdzekļos ir atstājis malā ziņas no Ukrainas frontes līnijām, taču tas nav mazinājis draudus, ko Krievija rada Amerikas drošībai un labklājībai.
Kremļa mērķis paliek nemainīgs – pakļaut Ukrainu. Un ar to Kremļa ambīcijas nebeidzas.
Maskava cenšas atgūt kontroli pār valstīm, kas reiz bija Padomju Savienības sastāvā, un ietekmēt valstis, kas kādreiz bija Kremļa kontrolētā Varšavas pakta daļa – mūsdienu NATO dalībvalstis.
Kā liecina Krievijas atbalsts Hamas, kaitējums, ko Maskava nodara pasaulei, sniedzas tālu ārpus Eiropas.
Tajā pašā laikā Kremļa agresīvie plāni varētu tikt iznīcināti Ukrainā, un tas, iespējams, būtu saprātīgākais un ekonomiskākais veids, kā aizsargāt ASV intereses.
ASV Pārstāvju palātas Pastāvīgā izlūkošanas komiteja un Atlantijas padomes Eirāzijas centrs sasauca ekspertu grupu ekspertu grupai “Beyond Secrecy” (“Aiz slepenības robežām”), lai apspriestu ASV intereses Ukrainā un palīdzības turpināšanas nozīmi, ievērojot Ukrainas prioritātes un vajadzības tās cīņā.
Kongresa pārstāvis Maikls Tērners, Pārstāvju palātas Pastāvīgās izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs, vadīja diskusiju, sakot, ka viņa vadītā komiteja nacionālās drošības jautājumos strādā uz abām pusēm un aktīvi sadarbojas ar ideju laboratorijām, par ko liecina šis notikums.
“Pašlaik plašsaziņas līdzekļos notiek daudzas debates, kurās skeptiķi cenšas apšaubīt ASV intereses Ukrainā. Līdz ar to mūsu šodienas tikšanās mērķis ir uzklausīt katru no ekspertu viedokļiem, lai varētu pamatot savu pozīciju Kongresā,” viņš sacīja.
Kāpēc situācija Ukrainā ir svarīga ASV?
Džons Herbsts, Atlantijas padomes Eirāzijas centra vecākais direktors uzsvēra, ka “Kremlis īsteno revizionistisku ārpolitiku, kuras mērķis faktiski ir graut Amerikas intereses, īpaši Eiropā. un tālāk.” .
Bijušais ASV vēstnieks Uzbekistānā un Ukrainā atgādināja, ka 2021. gada decembrī Krievija nosūtīja NATO līguma projektu, kurā bija izklāstīti nosacījumi, lai “neļautu Krievijai iebrukt Ukrainā”, un kurā Kremlis “skaidri lika saprast, ka Maskava vēlas būt nopietna politiska. ietekme “visā bijušās Padomju Savienības telpā”, kurā ietilpst trīs NATO dalībvalstis Latvija, Igaunija un Lietuva, kā arī “bijušās padomju impērijas telpā, ar to saprotot Varšavas pakta valstis”.
“Tātad, ja Putins uzvarēs karā Ukrainā, mēs redzēsim lielas Krievijas provokācijas papildus pašreizējām provokācijām Baltijas valstīs, Polijā un Rumānijā,” uzsvēra Herbsts, “Un mēs jau šodien redzam uz jaunās NATO robežas. dalībvalsts – Somija, uz kuru Kremlis ir nosūtījis tūkstošiem migrantu no Tuvajiem Austrumiem, lai šķērsotu Somijas robežu.
Diplomāts arī atgādināja, ka “20. gadsimta divi pasaules kari izraisīja vairāk nekā 800 000 amerikāņu nāvi, un NATO tika izveidota Otrā pasaules kara beigās, lai nodrošinātu Eiropas un ASV drošību”.
“Mums ir kritiska interese par Krievijas sakāvi Ukrainā,” sacīja Herbsts. “Iztērēt 37 miljardus ASV dolāru gadā, kas ir mazāk nekā 4% no mūsu aizsardzības budžeta, lai Ukraina varētu to sasniegt, ir lielisks ieguldījums ne tikai Amerikas drošībā, bet arī Amerikas labklājībā.” nezaudējot amerikāņu dzīvības.”
Hadsona institūta Keystone aizsardzības iniciatīvas vecākā līdzstrādniece un direktore Rebeka Heinriha vērsa uzmanību uz dažu mediju izplatīto mītu, ka “ASV atbalsts Ukrainai piespieda tuvināties Krieviju un Ķīnu”.
“Patiesībā viss ir otrādi,” skaidroja analītiķe. “Tieši Ķīnas uzplaukuma un tās atbalsta Krievijai, kā arī Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina attiecību dēļ Kremlis kļuva pārliecināts, ka tas spēs uzsākt pilna mēroga iebrukumu.
Katrīna Sendaka, Eiropas politikas analīzes centra Transatlantiskās drošības un aizsardzības programmas direktore, Krievijas brutālo agresiju pret Ukrainu nosauca par “izraidīto kluba” izveidošanu, kurā bez Irānas tagad ir iekļauta Ķīna, Ziemeļkoreja, ienāca Krievija, pēc tās par sevi atgādināja Hamas.
Ukrainas uzvaras nozīmīgumu Amerikas Savienotajām Valstīm Jans Bžezinskis , Atlantijas padomes vecākais līdzstrādnieks skaidro trīs iemeslu dēļ: “Krievijas iebrukums pārkāpj starptautiskos noteikumus; Kremlis īsteno genocīdu, mēģinot burtiski iznīcināt ukraiņu identitāti, pārrakstīt Ukrainas vēsturi; un, treškārt, tiek apšaubīta NATO autoritāte.
“Uz spēles ir likta alianses uzticamība starp NATO dalībvalstīm. Bet Ukraina taču deva savu ieguldījumu NATO operācijās Balkānos…”, atcerējās eksperts.
Kādas kļūdas ASV un Rietumi pieļāva šī konflikta laikā?
Rebeka Heinriha uzskata, ka Rietumi “kopš Buša jaunākā un Obamas administrācijas laikiem ir bijuši ilūziju gūstā, ka ar Krieviju ir iespējams risināt sarunas”.
“Savienotajās Valstīs joprojām pastāvēja uzskats, ka mēs varam pārliecināt Putinu neiebrukt,” sacīja Heinriha. “Tad mēs domājām, ka, ja mēs nedosim Ukrainai ieročus, mēs neizraisīsim Putina paranoju.”
Ketrīna Sendaka vērsa uzmanību uz dažu amerikāņu politiķu “pašpiepildošo pravietojumu”:
“Daudzi cilvēki teica: “Paskatieties, cik veiksmīga Ukraina bija cīņā pret Krieviju kara pirmajā gadā, paskatieties uz viņu spēju atbrīvot daļu no okupēta teritorija, tā kā varbūt mums nedot viņiem tik daudz ieroču vai augsto tehnoloģiju aprīkojuma?” Un, kad pretuzbrukums palēninājās, sāka skanēt balsis, kas teica: “Tas ir tas, no kā visi baidījās”.
“Bet mums bija jāsaprot: kas tieši, kādā daudzumā un kas ukraiņiem vajadzīgs uzvarai,” piebilda analītiķe.
Jans Bžezinskis aicināja ASV administrāciju rīkoties šādi: “pieņemt Ukrainas mērķus kā savus; nodrošināt ieročus bez ierobežojumiem; pastiprināt sankcijas pret Krieviju; Sākt īstenot stratēģiju Krievijas iedzīvotāju iesaistīšanai cīņā pret režīmu un uzaicināt Ukrainu uz NATO.
Džons Herbsts atbalstīja savu kolēģi, piebilstot, ka ir jāatzīst “marodieru kodollielvalsti” par draudu ASV nacionālajai drošībai un jāizbeidz baidīties “provocēt Kremli uz kodoltriecienu”, izmantojot ierobežošanas politiku.
“Kremlim ir jāsaprot, ka viņiem nav citas alternatīvas, kā vien atkāpties,” sacīja bijušais augsta ranga diplomāts.
Kādi ir ASV politikas panākumu kritēriji attiecībā uz Ukrainu?
Kongresmenis Maikls Tērners sacīja, ka debatēs par atbalstu un finansējumu Ukrainai galvenais jautājums ir pašas šīs politikas panākumu definīcijas formulēšana.
“Pirmkārt, mēs vēlamies, lai Ukraina atjaunotu savu teritoriālo integritāti,” saka Jans Bžezinskis. “Ja Krievija izkļūs no šī kara ar vismaz vienu collu Ukrainas teritorijas, tā būs agresijas uzvara. Tā būs Irānas uzvara, revanšisma uzvara. Tas būs signāls citiem mūsu pretiniekiem tiekties pēc līdzīgiem mērķiem. Otrkārt, mēs vēlamies, lai no šī kara izriet drošības arhitektūra, kas nodrošinātu ilgstošu stabilitāti un mieru Eiropā. Man tā ir Ukrainas dalība NATO. Un, treškārt, ātrums. Esmu nedaudz noraizējies par sekām, ko var izraisīt šī konflikta pagarināšana. Tas iztukšo mūsu un mūsu sabiedroto resursus. Tas liek Eiropai koncentrēties iekšēji, koncentrēties uz savu kontinentu, kas padara Eiropu mazāk spējīgu būt mūsu sabiedrotajai, stājoties pretī citiem globāliem izaicinājumiem. Un visbeidzot, man ir arvien lielākas bailes, ka visā pasaulē pieaug sajūta, ka ASV un to sabiedrotajiem vairs nav vēlēšanās uzvarēt, ka mēs varam tikt ierobežoti, ka mēs varam būt noguruši. “Tāpēc mums ir patiesa vajadzība izbeigt šo karu saskaņā ar Ukrainas noteikumiem, starptautiskās suverenitātes nosacījumiem un darīt to pēc iespējas ātrāk.”
Ketrīna Sendaka ir pārliecināta, ka ASV panākumi slēpjas Krievijas ierobežošanā.
“Viņu aizsardzības budžets 2024. gadam ir trīskāršojis iepriekšējos skaitļus un jau ir 30% no kopējā valsts budžeta,” viņa atzīmēja. “Viņi skatās uz situāciju kaujas laukā un saka: ziniet, mēs varam turpināt un nogaidīt Rietumus, spēlēt. uz laiku, bet finansiālās problēmas viņiem nav tālu.”
“Ja Ukraina uzvarēs, kļūs par spēcīgu un suverēnu valsti ar gaisa spēkiem un armiju, kas spēj sevi aizstāvēt, kā arī kļūs par aktīvu dalībnieci Eiropas drošības arhitektūrā neatkarīgi no tā, vai tā ir NATO dalībvalsts, tas būs panākums Amerikas Savienotajām Valstīm,” esmu pārliecināta”, saka Rebeka Heinriha
Džons Herbsta atbalstīja šos secinājumus, kliedējot vēl vienu mītu un kā piemēru minot dažu mediju izplatīto smieklīgo argumentu, ka ASV nav pietiekami aktīva attiecībā uz Taivānas jautājumu, jo ASV resursi it kā tiek novirzīti. uz Ukrainu.
“Bet fakts ir tāds, ka Dienvidkoreja, Japāna un Taivāna aicina: “Ja vēlaties apturēt Sji iebrukumu Taivānā, jums ir jāuzvar Putins Ukrainā,” skaidroja vēstnieks.
Runājot par mācībām, ko ASV ir guvušas no Ukrainā notiekošā, eksperti atzīmēja “nepieciešamību veidot un atjaunināt savu militāri rūpniecisko potenciālu”, nepieciešamību “modernizēt pretgaisa aizsardzību”, ņemot vērā “dronu karu”. ”, atgriešanās pie “globālā mēroga kodolatturēšanas politikas” neizbēgamību, kā arī ASV un NATO “pārbruņošanās procesu paātrināšanas” vēlamību.
Kāpēc Ukrainai ir svarīgi iestāties NATO?
Džons Herbsts Viļņas samita rezultātus uzskata par neapmierinošiem.
“Mums NATO ietvaros ir nepieciešams spēcīgāks signāls Maskavai, ka Ukraina patiešām kļūs par dalībvalsti,” viņš uzsvēra.
Jans Bžezinskis atzīmēja Ukrainas gatavību pievienoties aliansei.
“Ir tikai četri nosacījumi, kas Ukrainai jāizpilda saskaņā ar 10. pantu,” viņš teica. “Valstij ir jākļūst par eiropeisku valsti. Otrkārt, tai ir jāatbalsta principi, kas nosaka aliansi – demokrātiju. Ukrainā notika vairākas brīvas un godīgas vēlēšanas. Treškārt, valstij, pievienojoties aliansei, būtu jārada pievienotā vērtība Ziemeļatlantijas drošībai. Šodien ukraiņi par to maksā ar asinīm. Un tad ceturtais, un tas ir tas, kas trūkst, ir alianses vienprātība. Un šeit ASV vadībai ir jānāk palīgā.
