40 gadus ilgusī Ķīnas ekonomikas izaugsme ir beigusies, raksta The Wall Street Journal (WSJ) apskatnieki. Ekonomiskais modelis, kas valsti noveda no nabadzības uz lielvalsts statusu, rāda pazīmes, ka tas jau ir “salauzts”, viņi saka.
Kā atzīmēja raksta autori, Ķīna ir atbalstījusi savu ekonomiku gadu desmitiem, investējot rūpnīcās, debesskrāpjos un ceļos. Tas izraisīja ārkārtēju izaugsmes periodu, kas izcēla valsti no nabadzības un tā kļuva par globālu gigantu, kas eksportē preces visā pasaulē. Taču tagad šis modelis jau ir “salauzts”, teikts izdevumā.
Pēc autoru domām, tas, kas strādāja agrāk, zaudē savu nozīmi tagad, kad Ķīna ir parādos un tai nav ko būvēt. Daudzi valsts tilti un lidostas tiek izmantoti tikai reizēm, miljoniem dzīvokļu ir tukši, un investīciju atdeve ir strauji samazinājusies, atzīmē WSJ.
Ekonomisti saka, ka Ķīna ieiet daudz lēnākas ekonomiskās izaugsmes laikmetā. Situāciju pasliktina nelabvēlīgā demogrāfija un “augošā plaisa” no ASV un tās sabiedrotajiem, kas apdraud ārvalstu investīcijas un tirdzniecību.
“Šis var būt ne tikai ekonomiskā vājuma periods, bet arī ilgas ēras beigas,” brīdina WSJ novērotāji.
Kā atzīmē izdevums, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Ķīnas IKP turpmākajos gados pieaugs par mazāk nekā 4%, kas ir mazāk nekā puse no tāda paša rādītāja lielākajā daļā pēdējo 40 gadu.
Lielbritānijas konsultāciju uzņēmums Capital Economics ir aprēķinājis, ka pieauguma tendence Ķīnā ir palēninājusies līdz 3% no 5% 2019. gadā un samazināsies līdz aptuveni līdz 2% 2030. gadā. Šādā tempā Ķīna nesasniegs savu 2020. gada mērķi līdz 2035. gadam divkāršot savas ekonomikas apjomu, teikts laikrakstā.
Tas apgrūtinās Ķīnas izkļūšanu no jaunattīstības tirgus ar vidējiem ienākumiem un varētu nozīmēt, ka Ķīna nekad neapsteigs ASV kā pasaules lielāko ekonomiku, kas ir Pekinas ilgtermiņa mērķis.
WSJ aptaujātie ekonomisti skaidroja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var kļūt par ilgstošu stagnāciju, līdzīgu tai, kādu Japāna piedzīvo kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad plīstošais nekustamo īpašumu burbulis izraisīja deflāciju gadiem ilgi. Saskaņā ar Ķīnas Dienvidrietumu Finanšu un ekonomikas universitātes pētījumu, 2018. gadā katrs piektais dzīvoklis valsts pilsētās (vismaz 130 miljoni vienību) nebija apdzīvots. Pieprasījuma krituma un augošās inflācijas dēļ daudzi Ķīnas nekustamo īpašumu nozare atrodas uz bankrota sliekšņa.
Ekonomisti par acīmredzamāko risinājumu šīm problēmām uzskata pāreju uz patēriņa izdevumu un pakalpojumu attīstību. Šāds solis, pēc viņu domām, palīdzētu Ķīnai izveidot līdzsvarotāku ekonomiku, kas vairāk līdzinās ASV un Rietumeiropas ekonomikai.
Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem mājsaimniecību patēriņš ir tikai aptuveni 38% no Ķīnas IKP, kas ir salīdzinoši zems rādītājs salīdzinājumā ar 68% ASV.
