Pēc Vladimira Putina draudiem sniegt “zibens” triecienu valstīm, kas iejauksies kara gaitā Ukrainā, Krievijas armija veica apmācības taktisko kodolieroču pielietošanā.
Kaļiņingradas apgabalā pēc iespējas tuvāk “mērķiem” Eiropā trešdien notika Iskander kompleksa mācības.
Iskander, kas spēj izšaut gan spārnotās, gan ballistiskās raķetes, tostarp ar kodolgalviņu, “veica elektroniskus vienreizējos un grupu raķešu palaišanas”, paziņoja Rietumu militārā apgabala preses dienests (Šeit)
Mērķi bija ”pretinieka” palaišanas iekārtas, lidlauki, aprīkojuma kopas un “nosacītā ienaidnieka” komandpunkti.
Raķetes “veica slēptu virzību” pozicionālajā zonā un pēc tam izstrādāja Iskanderu izvadīšanu no atbildes trieciena, kas saskaņā ar mācību mērķi varētu būt arī kodollādiņš. Pēc palaišanas Baltijas flotes apkalpes “izstrādāja darbības apgabala radiācijas un ķīmiskā piesārņojuma apstākļus”, pavēstīja Aizsardzības ministrija.
Atgādinām, ka Putins, 27.aprīlī teica, ka Krievija atbildēs “ar tādiem līdzekļiem, pret kuriem neviens nevarēs iejaukties”, ja “kāds grasās iejaukties” notikumos, kas notiek Ukrainā.
Nākamajā dienā Krievija Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins deva mājienu, ka mērķis varētu būt Polija. Pēc izlūkdienestu datiem, Nariškins apgalvoja, ka Polijas armija varētu ienākt Ukrainas rietumu reģionos un strādā pie šāda scenārija ar ASV.
Dienu vēlāk Krievijas federālie televīzijas kanāli vienlaikus raidīja aicinājumus izmantot kodolieročus. “Russia Today” vadītāja Margarita Simonjana Vladimira Solovjova raidījumā sacīja, ka “kodoltrieciens” ir vairāk ticams nekā Krievijas sakāve Ukrainā, un Putins sava rakstura dēļ, diezvai “nolaidīs ķepas”.
Olga Skabejeva raidījumā ”60 minūtes” sacīja, ka Sarmat raķetes Eiropas galvaspilsētas noslaucīs putekļos 2-3 minūšu laikā, un viņas viesis LDPR deputāts Aleksejs Žuravļevs ieteica mērķēt uz Londonu: “Bija Britu salas un nav Britu salas”.
Iskander deklarētais darbības rādiuss ir 500 km. Tas ļaus viņiem no Kaļiņingradas apgabala aptvert Rietumukrainu, Poliju, visas Baltijas valstis līdz Igaunijai, sasniegt Zviedriju un Austrumvāciju, tostarp Berlīni.
ASV gan uzskata, ka viena no kompleksa raķetēm – 9M729 – spēj lidot daudz tālāk un apdraud Rietumeiropas valstis. Tāpēc Vašingtona 2019. gadā izstājās no IRNFT līguma (par vidēja un mazāka tāluma raķešu izmantošanu), kas 80. gadu otrajā pusē pielika punktu kodolieroču izmantošanai Eiropā.
