Kā sarunāties par digitālo tehnoloģiju lietošanu, lai izvairītos no pārpratumiem
Arvien biežāk šķietami harmoniskas ģimenes attiecības satricina digitālās tehnoloģijas. Viedierīču lietošana kļuvusi par vēl vienu tēmu, kurā vecākiem un jauniešiem ir grūtības rast kopīgu valodu. Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja* liecina, ka 39% Latvijas jauniešu nav pārliecināti, ka citi ģimenes locekļi nepublicēs sociālajos tīklos jaunieša foto bez viņa piekrišanas un katram trešajam jaunietim ir bijis kauns par vecāku komentāru viņa sociālo tīklu profilā. Tas viss būtu vienkārši novēršams, ja ģimenē notiktu sarunas par digitālo tehnoloģiju lietošanu.
“Mūsdienās viedierīces ir ļoti noderīgas un pat nepieciešamas, tomēr vecākiem nereti neizdodas veiksmīgi organizēt to jēgpilnu un atbildīgu lietošanu. Strīdi starp vecākiem un bērniem par šo tēmu nereti noslēdzas ar savstarpēju neuzticību un drastiskiem aizliegumiem. Paaudžu domstarpības nav retums, jo vecāku un bērnu izpratne par brīvā laika pavadīšanas veidiem atšķiras – patlaban dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, turpretī vecāki uzauga bez viedierīču klātbūtnes,” saka bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists un “Skolēna digitālais IQ” izglītojošo materiālu līdzautors Nils Sakss Konstantinovs.
“Mūsu pieredze rāda, ka bērniem un vecākiem ir atšķirīgas vēlmes attiecībā uz viedo tehnoloģiju lietošanu. Bērni vēlētos, lai vecāki tiem atļautu reģistrēties sociālajos tīklos, neliktu interneta piekļuves paroles un tik bieži nezvanītu, savukārt vecāki vēlētos, lai bērni vairāk tiem uzticētos un stāstītu par savām digitālajām gaitām, tostarp informētu par sarakstēm ar svešiniekiem un citām aizdomīgām situācijām. Dažādās vajadzības un vēlmes pastiprina nepieciešamību pēc aktīvas savstarpējās komunikācijas un kopīgi izstrādātiem noteikumiem, citādi konflikti ir neizbēgami,” norāda Samsung skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
Domājot par ģimenes digitālo veselību, ieteicams pārrunāt sekojošos jautājumus:
1. Cik ilgs ir viedierīču laiks izklaidēm un darbam vai mācībām? Ir būtiska atšķirība, vai viedierīces tiek izmantotas jēgpilni (piem., jaunu prasmju apgūšanai, informācijas meklēšanai) vai atpūtai (piem., Instagram skrollēšanai). Katram ģimenes loceklim viedierīcē pavadītais laiks un mērķis var atšķirties, tāpēc izvērtējiet katru gadījumu. Eksperti iesaka ievērot zelta proporciju – 80% darbam un 20% atpūtai.
2. Kuros brīžos nav vēlams lietot viedierīces? Vai ir konkrēts laiks, kad viedierīces izmantot nedrīkst? Varbūt jums ir svarīgi, ka viedierīces netiek lietotas ēdienreizes laikā vai kopīgi skatoties filmu? Vienojieties par reizēm, kad telefoni tiek atstāti otrajā plānā.
3. Kādi ir sociālo tīklu lietošanas noteikumi? Bērniem vajadzētu izstāstīt par sociālo tīklu drošības un labas uzvedības pamatnoteikumiem, turpretī vecākiem nenāktu par sliktu uzklausīt, kā bērni vēlētos, lai jūs uzvedaties sociālajos tīklos, īpaši, ja tas ietekmē viņus.
4. Kuros gadījumos bērnam jāziņo par problēmu tiešsaistē, un kad vecākiem jāiesaistās problēmas atrisināšanā? Pārrunājiet potenciālās situācijas un rīcības plānu, lai bērnam nerasots sajūta, ka vecāki iejaucas viņa privātajā telpā, bet vecākiem būtu drošības sajūta, ka ar bērnu viss ir kārtībā.
“Paradumus nav viegli mainīt, bet to var izdarīt, ja ģimene to mēģina kopā, kā komanda. Ja kādam paslīd kāja, tad pārējie atbalsta un palīdz. Taču tiklīdz ir skaidri uzrakstīts, kas ir jādara un par ko esam kopīgi vienojušies, ir daudz vieglāk sasniegt mērķi,” secina “Skolēna digitālais IQ” projekta vēstnesis Ansis Klintsons.
