Pavasarī, 21.martā un rudenī, 23.septembrī diena un nakts ir vienāda garuma. Arī tie ir nozīmīgi pieturas punkti Zemes ritējumā ap Sauli. Tāpēc rudenī senči attiecīgajā laikā svinējuši Miķeļus, bet pavasarī – Lieldienas.
Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi tiek saukti par saulgriežiem, jo tajos saule it kā pagriež, maina savu ritējumu. Saulgrieži iedala gadu četros lielākos posmos.
Ziemai lēnām atkāpjoties, garās, tumšās naktis kļūst īsākas, līdz beidzot diena ir pastiepusies tik pat gara kā nakts. Tad klāt ir Lieldienu laiks. Pēc svētkiem dienas jau būs garākas par naktīm un turpinās pieaugt līdz pat Jāņiem. Interesanti, ka pats nosaukums – Lieldienas, Liela diena – norāda uz būtisko šajā notikumā.
Agrāk Lieldienas svinētas trīs, garajā gadā pat visas četras dienas. Ļaudis savu prieku par atnākošo pavasari, gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi, izteica un apliecināja Lieldienu norisēs. Tāpat kā citi gadskārtu svētki, arī Lieldienas tiek cilvēkotas vai nu par lielu sievu, vai par trim māsām.
Latviešu kultūra ir vienīgā, kura ir saglabājusi un joprojām izmanto sakrālo Saules gada kalendāru ar 9 dienu nedēļām (savaitēm)
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
