Starptautisks pētījums, kura rezultāti tiks publicēti pēc nedēļas, liecina, ka nākamās globālās nāvējošās infekcijas slimības uzliesmojuma cēlonis, ļoti iespējams, būs gripas vīrusa celms, raksta The Guardian.
Žurnālisti norāda, ka šādam viedoklim piekrīt 57% aptaujāto epidemioloģijas ekspertu.
Pārliecība, ka gripa rada vislielākos pandēmijas draudus pasaulē, balstās uz ilgtermiņa pētījumiem, kas liecina, ka vīruss pastāvīgi attīstās un mutē, skaidroja pētījuma vadītājs Džons Salmantons-Garsija no Ķelnes universitātes.
“Gripa parādās katru ziemu. Šos uzliesmojumus var saukt par mazām pandēmijām. Tie tiek vairāk vai mazāk kontrolēti, jo dažādie celmi, kas tos izraisa, nav pietiekami virulenti. Taču ne vienmēr tā būs,” brīdināja zinātnieks.
Sīkāka informācija par pētījumu, kurā piedalījās 187 izcili zinātnieki, tiks atklāts Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību biedrības (ESCMID) kongresā Barselonā no 27. līdz 28. aprīlim.
No ekspertiem, kas piedalās pētījumā 21% uzskata, ka visticamākais nākamās pandēmijas cēlonis būs vīruss “Slimība X ”, kas zinātnei vēl nav zināms. Pēc viņu domām, tas būs vēl neidentificēts mikroorganisms, kas “parādīsies negaidīti”, kā tas notika ar vīrusu Sars-CoV-2, kas izraisīja COVID-19 pandēmiju .
Daži zinātnieki uzskata, ka Sars-CoV-2 joprojām ir drauds. Aptuveni 15% pētījumā aptaujāto zinātnieku uzskata, ka tas ir visticamākais pandēmijas cēlonis, kas varētu izcelties tuvākajā nākotnē.
Citus nāvējošos mikroorganismus, piemēram, Lassa, Nipah, Ebola un Zika vīrusus kā nopietnus globālus draudus novērtēja tikai 1-2% pētījumā iesaistīto ekspertu.
“Gripa pandēmijas potenciāla ziņā lielākoties joprojām ir galvenais drauds lielākajai daļai pasaules zinātnieku,” secināja Salmantons-Garsija.
Pagājušajā nedēļā Pasaules Veselības organizācija (PVO) pauda bažas par H5N1 gripas celma izplatību, kas izraisa miljoniem putnu gripas gadījumu visā pasaulē. Tā uzliesmojums sākās 2020. gadā un ir nogalinājis desmitiem miljonu mājas putnu un miljoniem savvaļas putnu.
Vīruss nesen ir izplatījies uz zīdītājiem, tostarp mājlopiem, ar infekcijām jau ziņots 12 ASV štatos, vēl vairāk pastiprinot bažas par risku cilvēkiem.
Jo vairāk zīdītāju sugu vīruss inficē, jo vairāk iespēju tam ir pārtapt par cilvēkiem bīstamu celmu, pagājušajā nedēļā izdevumam Nature sacīja Daniels Goldhils no Hetfīldas Karaliskās veterinārās koledžas.
H5N1 vīrusa parādīšanās liellopiem bija pārsteigums, piebilda virusologs Eds Hačinsons no Glāzgovas universitātes.
“Cūkas var saslimt ar putnu gripu, bet vēl nesen liellopi ar to nevarēja saslimt. Tātad H5N1 parādīšanās govīs bija šoks. Tas nozīmē, ka vīrusa izplatīšanās riski no lauksaimniecības dzīvniekiem uz cilvēkiem kļūst arvien augstāki. Jo plašāk vīruss izplatās, jo lielāka iespēja, ka tas mutēs un spēs inficēt cilvēkus,” viņš uzsvēra.
Līdz šim nav pierādījumu par H5N1 pārnešanu uz cilvēkiem, taču simtiem gadījumu pēdējo 20 gadu laikā cilvēku inficēšanās ar vīrusiem sekas saskarē ar dzīvniekiem ir bijušas drūmas. “Mirstības līmenis ir ārkārtīgi augsts, jo cilvēkiem nav dabiskas imunitātes pret šādiem vīrusiem,” skaidroja PVO galvenais zinātnieks Džeremijs Farārs.
Viņa kolēģi atzīmē, ka gadījumā, ja H5N1 pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem, vakcīnu var izveidot daudz ātrāk nekā tas, kas notika COVID-19 pandēmijas laikā.
“Jau ir izstrādātas vakcīnas pret daudziem gripas celmiem. Ja būtu putnu gripas pandēmija, vakcīnas izgatavošana vajadzīgajā mērogā būtu milzīgs loģistikas izaicinājums, taču mēs to atrisinātu daudz ātrāk nekā ar Sars-CoV-2. Tomēr mēs būtu daudz tālāk pa šo ceļu nekā ar Sars -CoV-2, kad vakcīna bija jāizstrādā no nulles,” sacīja epidemiologs Hačinsons.
Satraucoša zīme ir tā, ka sabiedrība noraida Covid-19 pandēmijas mācības, uzsvēra Salmantons-Garsija. “Cilvēki atkal sāka klepot savās rokās un pēc tam kratīt rokas citiem. Masku nēsāšana ir pārtraukta. Mēs atgriežamies pie saviem vecajiem sliktajiem ieradumiem. Mēs varam to nožēlot,” viņš brīdināja.
