Ja ASV Kongress sadalīs finansiālo palīdzību Ukrainai un Izraēlai, tas būs apkaunojums visai pasaulei un kauns demokrātijai. To Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja intervijā PBS
“Šī ir tīrā politika. Nevienam neinteresē, cik cilvēku Ukrainā mirst katru dienu. Viņiem rūp tikai viņu atbalsta reitingi. Tā tas ir. Viņi aizmirst, ka mirušiem cilvēkiem reitingi nerūp. Ja Ukraina krīt un sāksies karš ar citām NATO dalībvalstīm – un būs karš -, tad amerikāņu karavīriem būs jāaizstāv sevi un jāmirst,” viņš uzsvēra.
Pēc Ukrainas līdera domām, Kongresa locekļiem vajadzētu “padomāt divreiz”, pirms virzīt šādu risinājumu. Zelenskis uzskata, ka kongresmeņiem būtu jābalso par atbalstu visām valstīm, kurās cilvēku dzīvība ir atkarīga no viņu lēmumiem.
15.aprīlī ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons ierosināja pieņemt atsevišķus likumprojektus, lai palīdzētu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. Kā ziņo Politico, viņš tos prezentējis slēgtā sanāksmē ar Republikāņu partijas biedriem. Laikraksts Washington Post atzīmē, ka nevienā likumprojektā nav iekļauti noteikumi par valsts robežu aizsardzību – šādus pasākumus pieprasīja kongresmeņi apmaiņā pret ārvalstu palīdzības apstiprināšanu. Publikācijās norādīts, ka šī iemesla dēļ atkal var aizkavēties likumprojektu apspriešana.
Kopš rudens ASV Kongress nav spējis apstiprināt 61 miljarda dolāru militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, jo pastāv nesaskaņas starp republikāņiem un demokrātiem. Tajā pašā laikā republikāņu vidū nav vienprātības par palīdzības sniegšanas nepieciešamību Kijivai. Pārstāvju palātas deputāti pat draudēja Maikam Džonsonam ar atcelšanu no apakšpalātas spīkera amata, ja viņš ierosinās šo jautājumu.
“Mums ir beigušās visas raķetes”
Zelenskis intervijā PBS runāja arī par ASV palīdzību Izraēlai, lai aizstāvētos pret Irānas uzbrukumu un vilka paralēles ar Tripolskas hidroelektrostacijas iznīcināšanu. Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai vienkārši nav lādiņu, lai to aizstāvētu.
“Tās virzienā tika nosūtītas 11 raķetes. Notriecām pirmās septiņas. Vēl četri to iznīcināja. Kāpēc? Jo mums nebija raķešu. Mums ir beigušās visas raķetes. Mums saka, ka sabiedrotie nevar nodrošināt mūs ar ieročiem vai nevar atrasties Ukrainā, jo tas tiks uztverts tā, it kā Ukraina ievelk NATO karā. Bet pēc vakardienas uzbrukuma es gribu uzdot jautājumu: vai Izraēla ir NATO sastāvdaļa? Nē, Izraēla nav NATO, bet NATO sabiedrotie to aizstāvēja. Viņi parādīja Irānas spēkiem, ka Izraēla nav viena. Un tā ir mācība. Tā ir atbilde ikvienam, kurš saka, ka mums ļoti rūpīgi jāpalīdz Ukrainai, lai neievilktu NATO valstis karā,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
Atbildot uz jautājumu, cik daudz laika Kijiva varētu gūt labumu no ASV 60 miljardu dolāru atbalsta, Zelenskis atbildēja, ka bez šī atbalsta Ukrainai vispār nebūtu nekādu izredžu uzvarēt.
“Jums jābūt daudz stiprākam par savu ienaidnieku. Šodien mūsu artilērijas šāviņu attiecība ir 1 pret 10. Vai mēs spēsim noturēt savas pozīcijas? Nē. Katrā ziņā ar šo statistiku viņi katru dienu mūs nobīdīs malā. Mēs cīnāmies pret lielu armiju. Viņiem nerūp savu karavīru dzīvība. Viņi nav tik apmācīti kā mūsu karavīri, taču viņu ir daudz. Viņiem ir neierobežots cilvēku skaits un daudz lādiņu. Viņi pret mums izmanto tūkstošiem dronu. Pastāstiet man, lūdzu, kā jūs varat cīnīties ar šiem tūkstošiem, ja jums nav ieroču, lai tos iznīcinātu? – piebilda Volodimirs Zeļenskis.
Šobrīd Ukrainas bruņotie spēki piedzīvo kritisku munīcijas trūkumu. Aktuālākais jautājums ir par artilērijas lādiņiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā arī tām paredzētajām raķetēm. Līdz ar to Krievijas armija pamazām virzās uz priekšu Ukrainas austrumos, un ukraiņiem vēl nav pietiekamu līdzekļu tās ierobežošanai.
