Pirmdien, 2018. gada 1. oktobrī VEF Kultūras pilī ar jaunu koncertprogrammu Ornamenti vokālā grupa Putni svinēs 25 gadu jubileju. Koncerts būs muzikālu un vizuālu rakstu meditācija, kas atjaunotās VEF Kultūras pils vestibilā ietvers klausītājus no visām pusēm.
Koncertuzvedumā, kas tapis sadarbībā ar vienu no šībrīža pieprasītākajiem un oriģinālākajiem mūzikas pasākumu režisoriem Robertu Rubīnu un Spēlmaņu nakts balvas ieguvēju, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani, piedalīsies 11 vokālās grupas Putni dziedātājas un 4 mūziķi instrumentālisti: Anda Eglīte (kokle), Ivars Ozols (kontrabass), Valters Līcis (vibrofons, perkusijas) un Ainārs Šablovskis (duduks).
Programmā Ornamenti skanēs klausītāju iemīļotais Marinas Gribinčikas cikls balsīm un instrumentiem Piektais gadalaiks, kā arī Georga Pelēča, Selgas Mences, Līvas Blūmas, Annas Veismanes un zviedru komponista Mortena Jansona (Mårten Jansson) īpaši šim koncertam radītie jaundarbi.
Marinas Gribinčikas cikla Piektais gadalaiks (2012) poētiskajā pamatā ir japāņu haiku stilā rakstīta latviešu un angļu dzeja. Skaņdarba meditatīvo raksturu balsīm, kontrabasam, vibrofonam un koncertkoklei palīdz radīt kalimba, stikla glāzes un vēja zvani.
Jaunā komponiste Līva Blūma, kas vairākus gadus ar savu balsi bagātina gan Putnu soprānu, gan altu rindas, kolektīva jubilejai sacerējusi jaundarbu Putni, kas nedzied (2018). Viņa spriež, ka “komponistiem, gluži tāpat kā citiem cilvēkiem, jādodas pie dabas, lai atgūtu fiziskos un garīgos spēkus, kurus atņem darbs, dzīve pilsētā un nepārtraukta cilvēku klātbūtne. Kad spēki ir atgūti, gribas dabai pateikties par tās dāsnumu. Senos laikos cilvēki par pateicību noliktu kādu upurdzīvnieku, bet vai mūsdienu cilvēks vispār var kaut ko upurēt? Ir iespējams tikai skriet uz riņķi, kamēr pasaules kārtība sāk rādīties ačgārni, kad automašīnas dzied un putni, kas palikuši, mēmi klusē…”
Annas Veismanes Šatum (2018) astoņām balsīm un sitaminstrumentiem tapis, iedvesmojoties no Ingas Gailes vārdu spēlēm dzejolī Tumša. Kompozīcijas pamatā ir tikai viens vārds šatum, kura fonēmas atbalsojas perkusiju tembrālajās krāsās. “Asociatīvi iztēlojos zilbju ša un tum emocionālo spēku. Ša ir atvērts, gavilējošs, kaut gan skaņa š var būt arī satraukta un nogaidoša. Tum ir dobjāks, noslēpumaināks, ritmiskāks, ” atklāj komponiste. Darbs tapis ar VKKF atbalstu.
Zviedru komponists Mortens Jansons (Mårten Jansson), ar kuru Putni sadarbojas jau kopš pagājušā gadsimta, ansambļa jubilejai radījis skaņdarbu Ornaments in Water (Ornamenti ūdenī) (2018). To iedvesmojuši angļu dzejnieka Džona Kītsa (John Keats) pēdējie vārdi “Here lies one whose name was writ in water” (“Šeit atdusas tas, kura vārds bija rakstīts ūdenī”). Šīs Kītsa rindas kopā ar katoļu lūgšanas Ave Maris Stella – Esi sveicināta, Jūras Zvaigzne tekstu veido vīziju par jūru, kurā lietus, vējš un vētras atstāj savas pēdas jeb ornamentus. “Mūzikā šī mana asociācija izpaužas ka īsi ostinato, kurus pavada garākas melodijas, kopā veidojot Fibonači sekvenci,” stāsta komponists.
Vokālās grupas Putni galvenais uzdevums, uzsākot savas muzikālās gaitas 1993. gadā, bija izrauties no tradicionālās sieviešu ansambļu kustības un pierādīt, ka sieviešu vokālajam ansamblim ir iespējams pretendēt uz ko nopietnāku par šlāgera tipa dziesmiņām klavieru pavadījumā. Rūpīgi un mērķtiecīgi, caur jaundarbu pasūtinājumiem ansambļa laikabiedriem – komponistiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, tika uzkrāts vērā ņemams, unikāls repertuārs.
Ilgu laiku Putni bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk kolektīvu pievērsties nopietnam koncertrepertuāram. Putni sadarbojušies gandrīz ar visiem komponistiem Latvijā, grupas kontā ir vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumu, starp kuriem ir tādi šedevri kā Maijas Einfeldes Sirēnu sala, Jura Ābola Burhanuddina Rabani Brīnumainais gredzens jeb Piecas politiski erotiskas rotaļas 8 daiļām Eiropas dāmām, Poļu kolendas un Sv. Asīzes Franciska sarunas ar Putniem, Georga Pelēča oratorija Hildegardes dziesmas , Riharda Dubras Dziesmas pusnakts tumsā, Uģa Prauliņa dziesmu cikls ar Ingas Gailes dzeju, Anša Saukas Septiņas japāņu haikas par pavasari, Indras Rišes Pamošanās, Paula Dambja Mečildes dziesmas, Imanta Zemzara Mūsu pasaule – rožu lapene, Marinas Gribinčikas Piektais gadalaiks, Kristapa Pētersona Perfume, Santas Ratnieces Claybird’s Lullaby un daudzi citi darbi.
Vokālai grupai Putni izdevies atrast savu stabilu darbības nišu, attīstot oriģinālu mūsdienu vokālās kamermūzikas programmu veidošanu, kas ir ideāls lauks gan muzikāliem eksperimentiem, gan dažādu mūzikas stilu sintēzei – šobrīd vienai no akadēmiskās mūzikas globālajām tendencēm.
Putniem vien raksturīgajā, mūsdienīgajā rokrakstā veidota arī jubilejas koncerta Ornamenti programma.
Koncerts notiek ar VKKF, Rīgas domes Izglītības, Kultūras un sporta departamenta, Kultūras biedrības Spektrs atbalstu.
Vairāk informācijas www.putni-ensemble.lv
Biļetes pieejamas Biļešu paradīze kasēs un koncerta norises vietā.
Informāciju sagatavoja
Antra Dreģe
