9. novembrī Kremļa fīrers ieradās Kazahstānā. Šī nav vienīgā kāda nozīmīga politiķa vizīte šajā valstī pēdējā mēneša laikā – novembra sākumā Kazahstānu apmeklēja Francijas līderis Emanuels Makrons. Papētījām, par ko Putins runās ar Kasimu Žomartu Tokajevu un kā Kazahstāna balansē starp Krieviju un Rietumiem.
Sanāksmes darba kārtība bija zināma iepriekš. Kazahstānas prezidenta preses dienests ziņoja, ka Putins un Tokajevs plāno rīkot sarunas, kuru laikā pārrunās aktuālos Kazahstānas un Krievijas stratēģiskās partnerības jautājumus.
Paredzams, ka prezidenti ar videosaites starpniecību piedalīsies arī Kazahstānas un Krievijas XIX starpreģionu sadarbības foruma darbā, kas notiks Kostanajā.
Personiskās tikšanās priekšvakarā Putins un Tokajevs sniedza interviju: Krievijas prezidents par abu valstu attiecību attīstību runāja intervijā medijam ”Kazahstanskaja Pravda”, Tokajevs – Krievijas ”Izvestija”.
Putins uzsvēra savas draudzīgās attiecības ar Tokajevu un nosauca abu valstu partnerattiecības par priviliģētu un aktīvi attīstošos.
“To pamatā ir savstarpējas cieņas, suverenitātes atzīšanas, teritoriālās integritātes un neiejaukšanās iekšējās lietās principi. Galvenais, lai mūsu tautas vienmēr ir bijušas un paliek labi kaimiņi un īsti draugi. … Lai kāda būtu situācija pasaulē, es ar pārliecību raugos uz mūsu sabiedroto attiecību un integrācijas partnerības nākotni,” sacīja Putins, neaizmirstot par krievu valodu. Viņš pateicās Tokajevam par iniciatīvu izveidot Starptautisko krievu valodas organizāciju.
Krievijas prezidents īpaši uzsvēra “labos tempus” tirdzniecības attīstībai ar Kazahstānu un pauda gatavību palīdzēt Kazahstānas ziemeļu un austrumu reģionu gazifikācijā. Putins atzīmēja, ka savstarpējās tirdzniecības apgrozījums pērn pieauga par 10,2% līdz rekordlielam līmenim 28,2 miljardiem dolāru, bet šā gada janvārī-augustā tas pievienoja vēl 7,6% un sasniedza 18,9 miljardus dolāru.
Tokajevs savukārt atzīmēja Maskavas un Astanas “attiecību jēgpilnā satura augsto līmeni”, minēja krievu valodas nozīmi abu valstu “draudzīgo attiecību uzturēšanā” un uzsvēra, ka industriālās sadarbības ietvaros Krievija un Kazahstāna strādā pie 143 kopīgiem projektiem 33,5 miljardu dolāru apmērā.
Turklāt Kazahstānas līderis pauda gatavību palielināt Krievijas gāzes transportēšanas apjomu un iezīmēja mērķi līdz 2033.gadam caur Kazahstānu nosūtīt vairāk nekā 100 miljonus tonnu Krievijas naftas.
Tikšanās ar Makronu
1. novembrī Francijas līderis Emanuels Makrons viesojās Kazahstānā. Viņš pateicās valsts varas iestādēm par atteikšanos atbalstīt Krievijas agresiju Ukrainā un sacīja, ka viņa vizītes laikā Kazahstāna un Francija plāno noslēgt svarīgus biznesa līgumus.
Vizītei bija liela ekonomiska nozīme: Francijas prezidents cer pārliecināt Kazahstānu un Uzbekistānu tuvoties Eiropai, nevis sadarboties ar Krieviju, kā arī attīstīt urāna eksportu uz ES uz ES atkarības no Krievijas metāla fona, kuram neizdevās uzlikt sankcijas. Saskaņā ar 2021. gada datiem Kazahstāna veidoja 23% no urāna eksporta uz ES, Krievija piegādāja par 3% mazāk.
Tokajevs Makrona vizīti Kazahstānā nosauca par vēsturisku. Viņš uzsvēra, ka Francija tiek uzskatīta par galveno un uzticamu republikas partneri Eiropas Savienībā, kā arī par vienu no lielākajiem investoriem Kazahstānas ekonomikā. Turklāt Tokajevs sacīja, ka Kazahstāna palielinās naftas eksportu uz Franciju.
Ko eksperti domā par Tokajeva un Putina tikšanos?
Turcijā dzīvojošais Kazahstānas politiķis Serikžans Mambetalins uzsver, ka Putinam šobrīd ir “lielas problēmas ar citu valstu apmeklēšanu – valstu skaitu, kur viņš var ierasties, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.”
Mambetalins uzskata, ka Putinam “ceļojums uz Kazahstānu nav īpaši vajadzīgs”, un Krievijas prezidentam ir tikai viena motivācija: “Viņam jāparāda, ka viņš ir dzīvs, nevis ledusskapī, likumīgs prezidents, kurš var ceļot uz ārzemēm.”
Pēc Mambetalina teiktā, Tokajevs izmanto šo tikšanos, lai parādītu, ka ar Krieviju pastāv “kaut kādas attiecības”, jo valstis ir vienā ekonomiskajā savienībā un militārajā blokā. Tomēr, pēc politiķa domām, Kazahstānas prezidentu drīzāk “nospiež šādas sabiedroto attiecības”.
“Ja jūs saprotat Eirāzijas ekonomisko savienību (EES), jūs sapratīsit, ka Kazahstānai tas nemaz nav izdevīgi. Visi izvedmuitas nodokļi vispirms tiek savākti vienā katlā un pēc tam sadalīti starp valstīm. Manuprāt, Kazahstāna saņem apmēram 7% no nodevām. Ja ņemam vērā, ka Krievija šobrīd ir stingri saspiesta ar sankcijām un faktiski neveic ārējās tirdzniecības aktivitātes, sanāk, ka Kazahstāna praktiski baro Krievijas budžetu,” skaidro eksperts.
Pēc Mambetalina vārdiem, “visa šī draudzība, ko sauc par Eirāzijas savienību” starp abām valstīm drīz beigsies. Tajā pašā laikā eksperts nosauc KDLO (Kolektīvās drošības līguma organizācija), kuru tagad vada Kazahstānas politiķis Imangalis Tasmagambetovs, par “vēl iluzorāku savienību”. Viņš uzskata, ka bloks atrodas nāves ciešanās, un sauc to par formālu, jo Armēnija faktiski izstājās no savienības, uzskatot, ka kara laikā Karabahā to nodeva tās KDLO sabiedrotie.
Mambetalins saka, ka dalība EES un KDLO kopā ar Krieviju Kazahstānai rada riskus, jo “valsts var tikt pakļauta sankcijām no valsts rietumu partneriem”.
“No vienas puses, nav iespējams palīdzēt Krievijai apiet Rietumu sankcijas. No otras puses, mēs kā Krievijas sabiedrotais un kaimiņš joprojām tādā vai citādā mērā piedalāmies dažādu preču piegādē krieviem,” viņš argumentē.
Makrona nesenā vizīte, pēc politiķa domām, sekoja “klasiskajam scenārijam, kad Rietumu politiķi ierodas valstī un piever acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātijas trūkumu un lūdz apgādāt viņus ar energoresursiem. Šajā gadījumā mēs runājam par urānu: Francija zaudēja savas [bijušās] kolonijas, kurās tā iepriekš ieguva urānu.
Mambetalins atgādina Bloomberg rakstu , kurā teikts: “Makrons ierodas Putina pagalmā”. Pēc eksperta domām, no vienas puses, šis formulējums “nav tālu no patiesības”, no otras puses, pateicoties šādām vizītēm, Kazahstāna “pārvēršas par ģeopolitisku spēlētāju: pēc Makrona ir Centrālāzijas valstu vadītāji, Azerbaidžāna un Turcija – ieradās un sarīkoja tjurku valstu X gadadienas samitu.
Šo samitu eksperts nosauc par nozīmīgāko no visiem pēdējā laika notikumiem valstī: “Kazahstāna praktiski ir izvēlējusies savu attīstības vektoru: integrāciju tjurku valstu iekšienē un laika gaitā tjurku teritorijas, arī Krievijas, piemēram, Tatarstānu un Jakutiju. Agri vai vēlu viņi nonāks tjurku savienības orbītā. Šajā ziņā Makrona vizīte nav tik nozīmīga.
Politologs Dimašs Alžanovs uzskata, ka Kazahstānas nozīme Krievijai saskaņā ar sankcijām ir ievērojami palielinājusies, jo Astana ne tikai nodrošina Maskavai savu jurisdikciju Krievijas uzņēmumiem un biznesam, bet arī nodrošina Krievijai piekļuvi finanšu instrumentiem ar tās banku sistēmas starpniecību.”
“Sastopoties ar izolāciju un ekonomiskiem ierobežojumiem, Putins paļaujas uz viņam lojālo Tokajeva režīmu Krievijas ekonomikas atbalstam, divējāda lietojuma preču pārvadājumiem un jaunu ceļu meklēšanai energoresursu transportēšanai un tirdzniecībai,” skaidro eksperts.
Pēc politologa domām, uz pieaugošo pretkrievisko noskaņojumu Kazahstānā, prasībām slēgt Krievijas medijus un izstāties no EES, Putinam “ir svarīgi, lai Kazahstānu noturētu Krievijas ietekmes politiskajā, ekonomiskajā, informatīvajā un kultūras patēriņa zonā un pieprasīt no valsts valdības stiprināt kultūras un izglītības programmas, tostarp atvērt krievu-kazahu skolas”.
Atbildot uz jautājumu par Putina vizītes nozīmi Tokajevam, eksperts uzsver, ka Kazahstāna ir “valsts, kuras suverenitāti būtiski nospiež Kremļa intereses”.
“No vienas puses, Tokajevs ir spiests ņemt vērā Putina intereses un, no otras puses, apspriest lēmumus, kas nepakļauj Kazahstānu sekundāro sankciju riskam,” saka Alžanovs. – Krievija ir labi pārstāvēta Kazahstānas ekonomikas stratēģiskajos segmentos, sākot no urāna ieguves līdz turpmākajai ziemeļu reģionu gazifikācijai. Tāpēc dienaskārtībā ir jautājumu komplekss, kurā Kremlis uzņemas iniciatīvu. Tajā pašā laikā Krievija pagājušajā gadā pierādīja, ka spēj garantēt Kazahstānas režīma izdzīvošanu iekšējo satricinājumu apstākļos, un tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Tokajeva orientāciju uz Maskavu.
Pēc Alžanova teiktā, “Maskavas uzspiestās” politiskās un ekonomiskās savienības palīdz saglabāt Kazahstānu Krievijas ietekmē.
“Putins labi saprot, ka Kazahstānas politiskā elite un jo īpaši pie varas esošie cilvēki nespēj tam pretoties,” saka eksperts.
