Vācija un Lielbritānija negatavojas atjaunot attiecības ar Krieviju enerģijas tirdzniecības jomā arī pēc Ukrainas kara beigām un prezidenta Vladimira Putina aiziešanas.
“Šīs attiecības ir beigušās,” Energy Intelligence Forum Londonā sacīja Vācijas vēstnieks Lielbritānijā Migels Bergers. “Atgriešanās nebūs,” apstiprināja Lielbritānijas enerģētikas ministrs Greiems Stjuarts, ziņo Bloomberg.
Vienlaikus Bergers atzina, ka Vācija joprojām piedzīvo grūtības Krievijas gāzes importa samazināšanās dēļ: zilās degvielas cenas šobrīd ir augstākas nekā pirms kara, kas rada “pastāvīgu spiedienu uz valsti un tās rūpniecību”.
Eiropa ir samazinājusi savu atkarību no Krievijas energoresursiem pēc Putina lēmuma nosūtīt karaspēku uz Ukrainu. Pērn ES aizliedza Krievijas ogļu un naftas importu.
Kas attiecas uz gāzi, septembrī pilnībā tika pārtraukta sūknēšana pa galveno piegādes trasi, Nord Stream cauruļvadu. Pēc tam līnija tika atspējota sabotāžas dēļ. Tika apturēts arī gāzes tranzīts caur Poliju uz Vāciju pa Jamalas-Eiropas cauruļvadu, kas veidoja līdz 15% no Gazprom piegādēm Eiropai un Turcijai. Ja pirms kara Eiropas Savienība no Krievijas saņēma aptuveni 40% no gāzes importa, tad tagad tie ir aptuveni 10%.
Visvairāk cieta Vācija, kas zaudēja pusi no savām gāzes piegādēm. Lielbritānijai tas nebija tik sāpīgi, jo saskaņā ar parlamenta ziņojumu 2021. gadā Krievija veidoja tikai 4% no visas karaļvalsts saņemtās gāzes un 9% naftas.
Tajā pašā laikā dažas Eiropas valstis ir palielinājušas sašķidrinātās dabasgāzes importu no Krievijas Federācijas, atzīmē Bloomberg. To vidū ir Spānija, Francija un Beļģija. Apvienotā Karaliste ir aizliegusi šādas piegādes, bet Vācija brīvprātīgi no tām izvairās, lai gan oficiāla embargo nav. Atkarība no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pakāpeniski samazināsies visā Eiropā, reģionam turpinot centienus dažādot savus gāzes avotus, sacīja Bergers.
Forumā uzmanība tika vērsta arī uz incidentu ar gāzesvadu Balticconnector starp Somiju un Igauniju, kas 8.oktobrī izgāzās spiediena krituma dēļ. Noplūde, kas, domājams, ir sabotāžas rezultāts, ir atgādinājums par riskiem Eiropas energoapgādei, sacīja Stjuarts. Viņš arī sacīja, ka Apvienotā Karaliste turpina koncentrēties uz drošības jautājumiem un sadarbojas ar citām NATO dalībvalstīm infrastruktūras aizsardzības jomā.
