Ceturtdien Berlīne pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā publicēja jaunas Vācijas aizsardzības politikas vadlīnijas.
Vācija stiprinās savus bruņotos spēkus, lai padarītu tos par Eiropas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības mugurkaulu, ceturtdien paziņoja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
19 lappušu garajā jaunajā aizsardzības politikas dokumentā detalizēti aprakstīts “Zeitenwende” (“Pagrieziena punkts”) – kas ir būtiska kustība politikā, kuru kā tādu paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Kopš aukstā kara beigām Vācija ir samazinājusi finansējumu savai armijai. Vēl pagājušajā gadā Vācija izveidoja īpašu fondu 100 miljardu eiro apmērā modernu ieroču iegādei.
Saskaņā ar jauno doktrīnu, Vācijas varas iestādes sola 2024.gadā sākt aizsardzībai tērēt vismaz 2% no valsts IKP, kā to aicina NATO visas alianses valstis.
“Ar Zeitenwende Vācija kļūs par “pieaugušu valsti” drošības politikas ziņā,” sacīja Boriss Pistoriuss. Viņš jauno doktrīnu nodēvēja par Berlīnes reakciju uz jaunu realitāti, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022.gadā atgrieza karu Eiropā un paaugstināja draudu līmeni, būtiski mainot Vācijas lomu Eiropas drošības aizsardzībā.
“Vācijai kā visapdzīvotākajai un ekonomiski spēcīgākajai valstij Eiropas sirdī ir jābūt atturēšanas un kolektīvās aizsardzības mugurkaulam Eiropā,” uzsvēra Pistoriuss.
Viņš atzina, ka pārejai būs vajadzīgs laiks, un Vācijas armija būs spiesta noteikt prioritātes pēc “gadu desmitiem ilgas nolaidības”, kurā tika zaudētas būtiskas militārās struktūras un spējas.
