Zviedrijai ir globāla reputācija par augstu nodokļu un sociālās vienlīdzības aizstāvi, taču tā ir kļuvusi par ļoti bagāto cilvēku karsto punktu Eiropā.
Lidingo salā ir milzīgas sarkanas un dzeltenas koka villas klinšu virsotnēs un baltas minimālisma savrupmājas ar logiem no grīdas līdz griestiem.
Šis ir viens no Zviedrijas bagātākajiem rajoniem, kas atrodas mazāk nekā pusstundas brauciena attālumā no Stokholmas pilsētas centra.
Uzņēmējs Konrāds Bergstrēms nospiež gaismas slēdzi savā vīna pagrabā, lai atklātu 3000 pudeles, kuras viņš tur glabā. “Franču Bordo, tas ir tas, ko es mīlu,” viņš saka, uzplaiksnīdams spilgti baltu smaidu.
Citviet ir pieejams āra baseins, ar ziemeļbriežu ādu apvilkta trenažieru zāle un naktsklubs, kurā ir liels metāla pisuārs.
“Man ir daudz muzikālu draugu, tāpēc mēs spēlējam daudz mūzikas,” skaidro Bergstrēms. Viņš nopelnīja naudu, līdzdibinot uzņēmumus, tostarp austiņu un skaļruņu uzņēmumu, un šī māja ir viens no četriem īpašumiem, kas viņam pieder Zviedrijā un Spānijā.
Tas nav pārsteidzošs veiksmīga uzņēmēja dzīvesveids, taču tas, kas varētu pārsteigt pasaules novērotājus, ir tas, cik daudz cilvēku ir kļuvuši tikpat bagāti kā Bergstrēma kungs vai pat bagātāki Zviedrijā – valstī ar globālu reputāciju ar savu kreiso politiku.
Lai gan pašlaik pie varas ir labējā koalīcija, nāciju pagājušā gadsimta lielāko daļu vadīja sociāldemokrātu vadītas valdības, kas ievēlētas, pamatojoties uz solījumiem taisnīgi attīstīt ekonomiku, ar nodokļiem finansējot spēcīgu labklājības valsti.
Taču Zviedrija pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir piedzīvojusi superbagātnieku uzplaukumu.
Saskaņā ar bijušā zviedru biznesa žurnāla Veckans Affärer publicēto bagāto sarakstu 1996. gadā bija tikai 28 cilvēki, kuru tīrā vērtība bija miljards kronu vai vairāk (aptuveni 80 miljoni eiro pēc šodienas valūtas kursa). Lielākā daļa no viņiem bija no ģimenēm, kas bija bagātas paaudzēm.
Saskaņā ar līdzīgu dienas laikraksta Aftonbladet analīzi, 2021. gadā bija 542 “kronu miljardieri”, un viņiem piederēja bagātība, kas atbilst 70% no valsts IKP, kas ir preču un pakalpojumu kopējās vērtības mērs ekonomikā.
Zviedrijā, kurā dzīvo tikai 10 miljoni iedzīvotāju, ir arī viens no pasaulē augstākajiem “dolāru miljardieru” īpatsvariem uz vienu iedzīvotāju. Forbes 2024. gada bagātnieku sarakstā iekļāva 43 zviedrus, kuru vērtība ir USD 1 miljards vai vairāk.
Tas ir aptuveni četri uz miljonu cilvēku, salīdzinot ar aptuveni diviem uz miljonu ASV (kur ir 813 miljardieri – vairāk nekā citviet -, bet ASV dzīvo vairāk nekā 342 miljoni cilvēku).
“Tas ir noticis kaut kā slēptā veidā — jūs to īsti pamanījāt tikai pēc tam, kad tas notika,” saka Andreass Červenka, Aftonbladet žurnālists un grāmatas” Alkatīgā Zviedrija” autors, kurā viņš pēta stabilo. Zviedrijas superbagātnieku uzplaukums.
“Bet Stokholmā jūs varat redzēt bagātību ar savām acīm un kontrastu starp īpaši bagātiem cilvēkiem dažos Stokholmas rajonos un diezgan nabadzīgiem cilvēkiem citās vietās.”
Viens no iemesliem jauno superbagātnieku pieaugumam ir Zviedrijas plaukstošā tehnoloģiju pasaule. Valstij ir Eiropas Silīcija ielejas reputācija, jo pēdējo divu desmitgažu laikā tā ir radījusi vairāk nekā 40 tā saukto vienradža jaunuzņēmumu — uzņēmumus, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu USD.
Šeit tika dibināti Skype un Spotify, kā arī spēļu firmas King un Mojang. Jaunākie globālie veiksmes stāsti ietver finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu Tink, kuru Visa pandēmijas laikā iegādājās par aptuveni 2 miljardiem ASV dolāru, veselības aprūpes uzņēmumu Kry un e-motorolleru uzņēmumu Voi.
Epicentrā — koplietošanas biroja un kopienas telpā ar milzīgu stikla ātriju — uzņēmējs veterāns Ola Ālvarsons šos panākumus saista ar 90. gadiem. Viņš saka, ka nodokļu atlaide mājas datoriem Zviedrijā “pieslēdza vai savienoja mūs visus daudz ātrāk nekā citās valstīs”.
Pieredzējušais līdzdibinātājs norāda arī uz spēcīgu “sadarbības kultūru” jaunuzņēmumu jomā, kur pieredzējuši uzņēmēji bieži kļūst par paraugiem un investoriem nākamās paaudzes tehnoloģiju uzņēmumiem.
Zviedrijas lielums padara to arī par populāru testu tirgu. “Ja vēlaties redzēt, vai tas darbojas lielākā tirgū, varat par ierobežotām izmaksām un bez pārāk liela riska jūsu zīmolam vai akciju cenai izmēģināt lietas šeit,” saka Ālvarsons.
Taču Červenka kungs apgalvo, ka ir vēl viens stāsts, kam jāpievērš lielāka uzmanība – monetārā politika, kas, viņaprāt, ir palīdzējusi pārveidot valsti par superbagātnieku paradīzi.
Zviedrijā no 2010. gadu sākuma līdz pāris gadiem bija ļoti zemas procentu likmes. Tas padarīja naudas aizņemšanos lētu, tāpēc zviedri, kuriem bija brīva nauda, bieži izvēlējās investēt īpašumā vai augsta riska investīcijās, piemēram, tehnoloģiju jaunuzņēmumos, no kuriem daudzu vērtība rezultātā pieauga.
“Viens no galvenajiem faktoriem, kas ir veicinājis šo milzīgo miljardieru pieaugumu, ir tas, ka mums jau vairākus gadus ir bijusi diezgan spēcīga aktīvu vērtības inflācija,” saka Červenka.
Lai gan Zviedrijā labākie pelnītāji tiek aplikti ar nodokļiem vairāk nekā 50% apmērā no viņu personīgajiem ienākumiem, kas ir viens no augstākajiem likmēm Eiropā, viņš apgalvo, ka vairākas valdības – labās un kreisās puses – ir pielāgojušas dažus nodokļus tādā veidā, kas ir labvēlīgs bagātajiem.
Valsts 2000. gados atcēla bagātības un mantojuma nodokļus, un nodokļu likmes naudai, kas iegūta no akcijām un izmaksām uzņēmuma akcionāriem, tie ir daudz zemāki nekā algu nodokļi. Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir samazinājusies no aptuveni 30% deviņdesmitajos gados līdz aptuveni 20% – nedaudz zemāka nekā vidēji Eiropā.
“Jums nav jāpārvietojas no Zviedrijas, ja šodien esat miljardieris. Un patiesībā daži miljardieri pārceļas uz šejieni,” saka Červenka.
Atgriežoties Lidingo salā, Konrāds Bergstrēms piekrīt, ka Zviedrijā ir “ļoti labvēlīga nodokļu sistēma, ja veidojat uzņēmumus”. Tomēr viņš saka, ka viņa bagātībai ir pozitīva ietekme, jo viņa uzņēmumi un mājas nodrošina darbu citiem.
“Mums ir aukle, mums ir dārznieks un apkopējas… un tas arī dod vairāk darba vietu. Tāpēc nevajadzētu aizmirst par to, kā mēs veidojam sabiedrību.”
Bergstrēms norāda, ka arī turīgie zviedru uzņēmēji un riska kapitālisti arvien vairāk reinvestē savu naudu tā sauktajos “ietekmes” ( jaunizveidotajos uzņēmumos, kas koncentrējas uz sabiedrības vai vides uzlabošanu.
2023. gadā 74% no visa riska kapitāla finansējuma Zviedrijas jaunizveidotajiem uzņēmumiem tika novirzīti ietekmes uzņēmumos. Saskaņā ar Dealroom datiem, kas kartē datus par jaunizveidotiem uzņēmumiem, tas ir augstākais procents ES un krietni pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju 35%.
Iespējams, ka valsts visievērojamākais investors ir Niklass Adelberts, kurš līdzdibināja vienradža maksājumu platformu Klarna. 2017. gadā viņš izmantoja 130 miljonus dolāru no savas bagātības, lai izveidotu Norrsken Foundation — organizāciju, kas atbalsta ietekmes uzņēmumus un iegulda tajos.
“Man nav tādi miljardiera ieradumi, ka man ir jahta, privāta lidmašīna vai kaut kas tamlīdzīgs,” saka Adelberts. “Šī ir mana laimes recepte.”
Taču citi apgalvo, ka Zviedrijā pietrūkst niansētu publisku diskusiju par miljardieru bagātību, kas pārsniedz labu un sliktu dihotomiju par to, kā uzņēmēji tērē savu bagātību.
Jaunākie Erebro universitātes pētījumi secināja, ka zviedru miljardieru tēls plašsaziņas līdzekļos pārsvarā ir pozitīvs, un liecina, ka viņu liktenis reti tiek izskaidrots valsts mainīgās ekonomikas politikas kontekstā.
“Kamēr tiek uzskatīts, ka superbagātie iemieso neoliberālā laikmeta ideālus, piemēram, smagu darbu, risku uzņemšanos un uzņēmīgu attieksmi, nevienlīdzība, kas slēpjas aiz tā, netiek apšaubīta,” saka mediju pētnieks Aksels Vikstrēms.
Červenka piebilst, ka diskusijas par nodokļu uzlikšanu superbagātajiem Zviedrijā nav tik izteiktas kā daudzās citās rietumvalstīs, piemēram, ASV.
“Tas ir sava veida paradokss. Varētu domāt, ka, ņemot vērā mūsu izcelsmi – to, ka Zviedrija tiek uztverta kā sociālistiska valsts – tas būtu ļoti labi,” saka autors. “Es domāju, ka tas ir saistīts ar faktu, ka esam izvēlējušies mentalitāti “uzvarētājs paņem visu”.
“Tas, ja jūs godīgi izspēlējat savas kārtis, jūs varat arī kļūt par miljardieri… Un tas, manuprāt, ir diezgan nozīmīga pārmaiņa zviedru mentalitātē.”
Zviedrijas bagātnieku saraksts arī atklāj, ka valsts bagātība joprojām ir koncentrēta balto vīriešu rokās, neskatoties uz valsts lielo imigrantu skaitu un gadu desmitiem ilgo politiku, kas atbalsta dzimumu līdztiesību.
“Jā, tā ir vieta, kur cilvēki var radīt jaunu naudu, radīt jaunu bagātību, taču tā joprojām ir ļoti slēgta, un dubultstandarti ir diezgan augsti attiecībā uz to, kurš saņems finansējumu viņu idejām,” saka nigēriešu un zviedru romānu rakstniece un uzņēmēja Lola Akinmade. “Zviedrija ir neticama valsts, kas daudzējādā ziņā ir līdere, taču joprojām daudzi cilvēki ir izslēgti no sistēmas.”
