Batagajas krāteris Sibīrijā, kas pazīstams arī kā “Vārti uz elli”, piedzīvo izmaiņas, kuras rūpīgi apraksta zinātnieki no visas pasaules. Draudus rada mūžīgā sasaluma atkušanas ātrums. Par to raksts Science direct
Milzu termokarsta ieplaka, kas atrodas netālu no Batagi ciema Verhojanskas rajonā, ļoti interesē zinātniekus no visas pasaules Šeit viņi gūst unikālu iespēju iegūt nenovērtējamas zināšanas par klimata pārmaiņām pirms simtiem tūkstošu gadu. Šodien šīs pašas izmaiņas varētu atraisīt postošos spēkus, kas slēpjas pasaules lielākajā mūžīgajā sasalumā.
Izmaiņas krāterī
Pakāpenisko izmaiņu mērogs ir skaidri redzams pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Geomorphology . Vēl 2014. gadā krātera platums bija aptuveni 790 m, bet 2023.gadā runa ir par platumu, kas pietuvojies 1000 metriem. “Vārti uz elli” paplašinās par vienu miljonu kubikmetru gadā, kas savukārt ir saistīts ar 4000-5000 tonnu organiskā oglekļa izplūdi gadā. Tomēr tas nav vienīgais drauds, ko slēpj draudīgi kristītā ģeoloģiskā struktūra.
Batagajas krāteris, kas atrodas Čerskas masīvā Sibīrijas ziemeļaustrumos, patiesībā nav krāteris, bet gan termokarsta iegrime, sava veida ala vai “mega-ala”, ko radījusi mūžīgā sasaluma erozija un zemes plaisāšana. Tas tika atklāts tikai 1991. gadā. – kad šī pazemes atvere sabruka tālāk un aiznesa lielu daļu kalna nogāzes, liecina New Atlas.
Ko slēpj mūžīgais sasalums?
Mūžīgais sasalums, neskatoties uz tā nosaukumu, patiesībā nav pastāvīgs – būtībā tā ir zeme, kuras temperatūra 0°C vai zemāka par to saglabājas ilgāk par diviem gadiem. Ceturtdaļu Zemes virsmas ziemeļu puslodē veido šī klinšu cietā sasalusi zeme, kuras dziļums var svārstīties no dažiem desmitiem centimetru līdz gandrīz kilometram.
Savukārt tā ir sava veida laika kapsula jeb “dārgums”, kas ne tikai sniedz vērtīgu informāciju par pagātnes klimata izmaiņām, bet arī “saglabā” milzīgu daudzumu mirušu dzīvnieku vai augu, kas nav pilnībā sadalījušies. Bet ir kas cits. Mūžīgajam sasalumam turpinot kust, var izdalīties patogēni, kas ir slēpušies tūkstošiem gadu, kas savukārt rada potenciālus draudus cilvēkiem un dzīvniekiem.
Franču virusologs Žans Mišels Klaverī, 2022 pierādot, ka senie vīrusi un baktērijas var “augšāmcelties” – uzsver, ka pandēmijas draudi ir reāli. Un pēdas cita starpā ved uz Sibīrijas Batagajas krāteri. Klaver atzīmēja, ka zinātnieki “nemēģina atdzīvināt bīstamus vīrusus”, taču draudi ir pēc iespējas reāli, jo vīrusi, kas var inficēt dzīvniekus, “ir atrasti paraugos”.
