ASV finanšu ministre Dženeta Jellena uzsvēra, ka bez vilcināšanās ņems vērā Amerikas valdības lēmumus par sankcijām un izmantos “jaunus instrumentus, lai palīdzētu iznīcināt Krievijas militāro mašīnu”. Par to raksta ASV medijs Newsweek
Galvenie Krievijas sabiedrotie, kas nesen palīdzēja Krievijas līderim Vladimiram Putinam apiet starptautiskās sankcijas, tagad kļuvuši piesardzīgāki un cenšas distancēties no agresorvalsts. Šo pieņēmumu izteica Newsweek analītiķi, ņemot vērā šādu valstu nesenās darbības.
Kurš pārstāja būt Krievijas “draugs”
Lielās bankas Ķīnā, Armēnijā un Kirgizstānā bija vienas no pirmajām, kas reaģēja uz sekundāro sankciju pastiprināšanu un pārtrauca pieņemt kartes no Krievijas maksājumu sistēmas Mir.
Turklāt Indija, kas pēc pilna mēroga iebrukuma izrādījās viena no lielākajām Krievijas jēlnaftas pircējām, pārstāja maksāt par to brīvi konvertējamā valūtā jeb rubļos. Un arī citi maksājumi Krievijas naftas kompānijām tagad saskaras ar darījumu kavēšanos ne tikai vienu, bet vairākus mēnešus, jo daudzas bankas baidās no sekundārajām ASV sankcijām.
Kā atzīmēja Reuters, ko citē Newsweek, Baidena decembra dekrēts lika bankām un uzņēmumiem saprast, ka “ASV sekundāro sankciju draudi ir reāli”.
Tādējādi islāma bankas First Abu Dhabi Bank un Dubai AAE bloķēja vairākus kontus, kas saistīti ar Krievijas tirdzniecības uzņēmumiem, bet Mashreq Bank AAE, Turcijas Ziraat un Vakifbank, kā arī Ķīnas bankām ICBC un Bank of China, lai gan tās apstrādā maksājumi, tiem ir nopietni kavējumi, ko Kremļa vārdā bija spiests atzīt Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Tas, protams, rada zināmas problēmas, bet nevar kļūt par šķērsli mūsu tirdzniecības un ekonomisko attiecību tālākai attīstībai,” sacīja Peskovs.
Newsweek sazinājās ar Krievijas Ārlietu ministriju, lai saņemtu papildu komentārus pa e-pastu, taču vēl nav saņēmis atbildi.
Cik dusmīgas ir ASV?
Kā norāda ASV Finanšu ministrija, tieši šīs valstis ir atbalstījušas Krieviju kopš 2022.gada februāra, un Krievija diezgan bieži vērsās pie tām pēc palīdzības, lai apietu Krievijai noteiktās sankcijas. Tomēr 2023. gada beigās ASV prezidents izdeva dekrētu, kas ļauj noteikt sankcijas tieši pret bankām, kas atvieglo darījumus par labu Krievijai. Vašingtona pat draudēja bloķēt piekļuvi globālajai finanšu sistēmai tām banku iestādēm, kuras sadarbojas ar kompānijām, kas atbalsta Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.
“Mēs sagaidām, ka finanšu institūcijas pieliks visas pūles, lai nodrošinātu, ka tās apzināti vai neapzināti neveicina apiešanu un izvairīšanos,” toreiz sacīja Valsts kases sekretāre Dženeta Jellena.
Viņa uzsvēra, ka bez vilcināšanās ņems vērā Amerikas valdības lēmumus un izmantos “jaunus instrumentus, lai palīdzētu iznīcināt Krievijas militāro mašīnu”.
“Neskatoties uz skeptiķiem, sankcijas pret Krieviju darbojas. Laikam un stingram spiedienam vajadzētu vēl vairāk ietekmēt Krievijas ekonomiku,” piebilda domnīcas Wilson eksperti.
ASV pret Krieviju vērstās sankcijas
ASV ir pakāpeniski paplašinājušas sankcijas, ko tās noteikušas pret Krieviju visā Krievijas agresijas laikā Ukrainā. Tas skāra banku sistēmu, Krievijas naftas importa aizliegumu no 2022. gada marta, cenu griestus, Krievijas naftas transportēšanu un loģistikas apdrošināšanu. ASV sabiedrotie Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā ieviesa līdzīgas sankcijas.
Amerikāņu domnīca Wilson, uz kuru atsaucas Newsweek, 2024. gada februārī savā analītiskajā pārskatā norādīja, ka “sankciju spiediens pieaug un ietekmē Krievijas ekonomiku”. Analītiķi uzsver, ka signāli, kas nāk no Krievijas nesenajiem sabiedrotajiem, liecina par plaisu starp “Kremļa ārējo uzticības izrādīšanu, kas izriet no nesenajām, kaut arī nelielām militārajām uzvarām un politiska haosa ASV, un slēpto nedrošības sajūtu”
