Kremļa fīrers Vladimirs Putins devis rīkojumu okupētajā Ukrainas Zaporižjas apgabalā pie Azovas jūras izveidot vissezonu kūrortu. Komplekss jābūvē valsts projekta “Tūrisms un viesmīlība” ietvaros.
Šajā sakarā Putins uzlika valdībai pienākumu sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu kūrorta transporta pieejamību, piedaloties Zaporižjas un Rostovas apgabala iestādēm. Krievijas Ministru kabinetam ir jānosaka nepieciešamo pasākumu īstenošanas laiks, kā arī to finansēšanas apjoms un avoti un līdz 2024.gada 1.augustam jāiesniedz pārskats.
Pats Primorskas kūrorts būtu jāuzbūvē līdz 2035. gadam. Tas ietvers 10 km aprīkotu pludmaļu, vairāk nekā 100 viesnīcas ar 15 tūkstošiem numuru, sanatorijas, parkus, jahtu ostas, golfa laukumus un daudz ko citu. Kompleksā tiks radīti aptuveni 20 tūkstoši darba vietu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt 31 miljardu rubļu privātās investīcijas, iepriekš sacīja vicepremjers Dmitrijs Černišenko . Varas iestādes paredz, ka Primorsku katru gadu apmeklēs aptuveni 2 miljoni tūristu.
Krievijas ieceltais Zaporižjas apgabala “gubernators” Jevgeņijs Balickis sacīja, ka šis projekts ir “lielākais” anektētajos reģionos. Pēc viņa teiktā, kūrorta būvniecība sāksies 2028. gadā smilšainajā Obitočnajas kāpā Azovas ziemeļu krastā. Sanatorijas klastera platība būs aptuveni 6 tūkstoši hektāru. Balickis sacīja, ka kopumā Primorskijā plānots ieguldīt 351 miljardu rubļu.
Zaporižjas apgabala sporta un tūrisma “ministrs” Igors Kotļars atzīmēja, ka kūrorta teritorija tiks sistemātiski attīstīta. “Šobrīd tur nav nevienas būves, kuras būtu jānojauc vai jāpārbūvē. Tas ir brīvs no jebkādas attīstības, un tieši sistemātiska attīstība padarīs šo kūrortu pievilcīgu. Tas tiks būvēts pēc projektiem, plāniem, <…> kur un kam jāatrodas, atbilstoši ekonomiskumam un iespējamībai,” viņš uzsvēra .
Pēc Putina idejas, Zaporižjas apgabala kūrortam jākļūst par daļu no federālā projekta “Piecas jūras un Baikāla ezers”, kas paredz līdzīgu tūristu kopu izveidi Baltijas, Kaspijas, Melnās un Japānas jūras piekrastēs, kā arī Baikāla ezerā. Savā vēstījumā Federālajai asamblejai Putins norādīja, ka projekts palielinās iekšzemes tūristu plūsmu vēl par 10 miljoniem cilvēku gadā.
“Valstī kopumā, ņemot vērā tādu tūrisma centru kā Altaja, Kamčatkas, Kuzbasa, Ziemeļkaukāza, Karēlijas un Krievijas ziemeļu dinamisko attīstību, tūristu plūsmai līdz 2030. gadam vajadzētu praktiski dubultoties, līdz 140 miljoniem cilvēku gadā,” sacīja Putins. Pēc viņa teiktā, dubultosies arī tūrisma nozares devums valsts IKP, proti, līdz 5%.
Saskaņā ar Krievijas valdības datiem 2023. gadā tūristu plūsma Krievijā sasniedza 78 miljonus braucienu. Ekonomikas attīstības ministra vietnieks Dmitrijs Volvačs 15.maijā sacīja, ka šobrīd valsts tūrisma sektorā ir nodarbināti vairāk nekā miljons cilvēku un līdz 2030.gadam plānots apmācīt vēl 400 tūkstošus speciālistu.
