Kremļa fīrers Vladimirs Putins kritizēja globālo miera samitu par Ukrainu, kas paredzēts 15.-16.jūnijā Šveicē, piedaloties Rietumu līderiem un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Maskava ir gatava sarunām par Ukrainu, taču tikai uz saviem noteikumiem, ceturtdien, 11.aprīlī, tiekoties ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, sacīja Putins. “Mūs neaicina, bet viņi saka, ka atsakāmies. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs esam par, bet ne tādā formātā, lai uzspiestu mums kādas shēmas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti,” sprieda Putins.
Globālais miera samits Šveicē notiks tādā pašā formātā kā četras iepriekšējās konferences par miera noregulēšanu Ukrainā, kas 2023.gadā notika Dānijā, Saūda Arābijā un Maltā, kā arī 2024.gada 14.janvārī Davosā. Tajās nebūs Maskavas pārstāvju, jo, pēc Volodimira Zelenska domām, “ir nepieciešams, lai viņi neko nebloķētu”. Savukārt Krievijas vēstniecība Šveicē paziņoja, ka Krievijas puse “pat ja saņems ielūgumu uz šādu pasākumu, to nepieņems”.
Volodimira Zelenska “Miera formula”
Viena no diskusiju tēmām Šveicē būs Volodimira Zelenska piedāvātā tā sauktā “miera formula”. Šajā plānā ir desmit punkti, tostarp Krievijas karaspēka izvešana no visas Ukrainas teritorijas, Krievijas kara noziedznieku sodīšana, Krievijas reparāciju maksāšana Ukrainai un starptautisko drošības garantiju sniegšana Kijivai. Maskava uzstāj uz kontroles saglabāšanu pār okupētajām teritorijām, kā arī uz Ukrainas atteikšanos iestāties NATO un tās pilnīgu “demilitarizāciju”.
Vladimirs Putins sarunā ar Lukašenko arī sacīja, ka nesenie Krievijas uzbrukumi enerģētikas objektiem Ukrainā ir daļa no “demilitarizācijas” procesa, jo šie objekti tieši ietekmē valsts militāri rūpnieciskā kompleksa darbu. Putins piebilda, ka uzbrukumi enerģētikas objektiem, domājams, ir piespiedu spogulis līdzīgiem Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem, un iepriekš Krievijas armija, pēc Kremļa vadītāja teiktā, tos neizmantoja “humānu apsvērumu dēļ”.
