Vladimira Putina karaspēka izraisītā zemju sagrābšana ir mudinājusi Eiropas Savienības līderus izstrādāt savus paplašināšanās plānus. Pašlaik tiek veikti pasākumi, lai 27 valstu blokā iekļautu astoņas jaunas dalībvalstis, tostarp Ukrainu. Par to raksta Politico.
Tomēr, kā atzīmēja žurnālisti, šāda vēlme Eiropas blokam rada zināmus riskus, jo jaunu valstu ienākšana vēlāk prasīs radikālas iekšējās reformas. Varbūt tāpēc sāksies konfrontācijas starp pašreizējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Neskatoties uz to, Krievijas iebrukums Ukrainā licis ES saprast, ka tā nevar gaidīt.
“Tagad ir īstais brīdis būt drosmīgiem un mainīt mūsu pieeju paplašināšanai – sešas Rietumbalkānu valstis, lai katra no tām, kā arī Ukraina un Moldova, iekļautos mūsu ģimenē” žurnālistiem sacīja Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šalenbergs.
Viņaprāt, paplašināšanās pat nav birokrātisks pasākums. Šajā gadījumā runa ir par noteikta dzīves modeļa eksportu un aizsardzību brīvajās demokrātijās.
Izdevums raksta, ka ES paplašināšanās būs Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas ikgadējās runas tēma, kas tiks teikta 13.septembrī. Šo jautājumu pēta arī 27 ES valstu Eiropas lietu ministri. Zīmīgi, ka arī Vācija un Francija atbalsta šo ideju.
Tomēr tiek ziņots, ka vēl nav skaidrs, cik ilgā laikā jaunās valstis pilnībā integrēsies ES. Paredzams, ka tas prasīs 7 gadus. Francijas prezidents Emanuels Makrons atbalsta ideju par pakāpenisku paplašināšanos, kurā valstis vispirms iegūtu piekļuvi vienotajam tirgum, pirms kļūtu par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.
