Kazahstānas prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva uzruna kazahu valodā Starpreģionu sadarbības forumā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedalīšanos ir grūti pārvērtējams žests, uzskata vairāki politologi.
“Putins nekad iepriekš nav saskāries ar neko tādu, apmeklējot draudzīgās NVS galvaspilsētas. Vietējie vadītāji vienmēr viņu uzrunāja tikai un vienīgi krieviski, Lielā brāļa valodā, šī tradīcija šķita nelaužama, un šķita, kā gan citādi… Tomēr arī šī pēcpadomju protokola rutīna sāk plaisāt: Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, rezumējot Putina vizītes Astanā rezultātus, abu delegāciju un preses klātbūtnē uzrunāja sabiedrību kazahu valodā,” savā Telegram kanālā raksta politologs Arkādijs Dubnovs .
Viņš norādīja, ka Tokajeva runa krievus pārsteidza.
“Ir vērts noskatīties video, lai saprastu, cik ļoti šī “kazahu prelūdija” pārsteidza Putinu un viņa delegācijas dalībniekus, kuri metās meklēt austiņas uz galda un aiz muguras, kas acīmredzami nebija nejaušība. .. Tokajevs piespieda viņus sākumā klausīties viņa runu tulkojumā. Tas bija žests, ko diez vai var pārvērtēt. Kazahstānas prezidents, kurš rosināja Maskavā ar entuziasmu sagaidītās NVS Krievu valodas izpētes organizācijas izveidi, uzreiz lika saprast, ka Kazahstāna plāno īstenot neatkarīgu valodas politiku, kurā krievu valodai ir godājama un cienījama vieta, bet galvenais paliek kazahu valsts valodas attīstība. Un diez vai to traucēs tas, ka pats Tokajevs ir MGIMO absolvents, ko Putins ne reizi vien atgādināja, sak, ”mēs zinām, ka jūs, Kassim-Žomart Kemeļevič, esat mūsu cilvēks”… Starp citu, šoreiz arī Putinam neizdevās precīzi izrunāt kolēģa otro vārdu. Tātad, jā, mūsējais, Tokajevs, bet pirmām kārtām kazahs. Kremlim pie tā būs jāpierod,” secināja Dubnovs.
“Ja Kremlis neuztver Kazahstānu kā neatkarīgu valsti, tad tā ir Kremļa problēma. Tagad viņi liks austiņas,” stāsta Roza Turarbekova, vēstures zinātņu kandidāte, Vorvikas universitātes Globālās ilgtspējīgas attīstības institūta goda locekle. Un viņa to salīdzina ar Lukašenko nostāju.
Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, rezumējot Putina vadītās Krievijas delegācijas vizīti Astanā, teica apsveikuma runu kazahu valodā. Krievi acīmredzami nebija tam gatavi. Apjukuši viņi bija spiesti izmantot austiņas, lai noskaidrotu, par ko runā Tokajevs. Tas, ka Kazahstānas prezidents Putina priekšā runāja kazahu valodā, Rozu Turarbekovu nepārsteidz .
Pēc viņas teiktā, Tokajevs kā pieredzējis diplomāts rīkojies saskaņā ar diplomātisko protokolu. Valsts vadītājam jārunā valsts valodā, jo tā ir vispārpieņemta prakse.
“Kādā valodā viņam bija jārunā? viņa jautā. “Jūs nevarat prasīt no Makrona, lai viņš runā krieviski, vai no Vācijas federālā kanclera runāt tās ārvalstu delegācijas valodā, kuru viņš uzņem.”
Roza Turarbekova atgādina, ka Tokajevs bez savas valsts valodas pārvalda arī angļu, ķīniešu un krievu valodu.
Eksperte atzīst, ka būtu pārsteigta, ja Tokajevs ar Putinu pastāvīgi runātu kazahu valodā, taču viņš tikai protokola apsveikuma runu teica kazahu valodā, kas bija draudzīga pret Krieviju.
Tas, ka šāda Kazahstānas līdera uzruna pārsteidza Krievijas delegāciju, vēlreiz uzsver krievu nevēlēšanos uzskatīt postpadomju valstu vadītājus par līdzvērtīgiem, uzskata Turarbekova.
“Krievijas politiķu augstprātība ir saistīta ar neadekvātu uztveri, pirmkārt, par sevi. Viņi nenormāli reaģē uz normālu situāciju un vēlas, lai Krievija joprojām tiktu atzīta par metropoli,” saka politoloģe.
Roza Turarbekova atzīmē: kad Ukrainā sākās karš , kareivīgākie Krievijas propagandisti un marginālie politiķi arvien lielāku uzmanību sāka pievērst valodas jautājumam. Viņi cenšas pierādīt, ka bijušās padomju republikas ir mākslīgi veidojumi un nav neatkarīgas.
“Ja Kremlis neuztver Kazahstānu kā neatkarīgu valsti, tad tā ir Kremļa problēma. Tagad viņi liks austiņas,” viņa atzīmē.
Tas, ka Lukašenko oficiālajās tikšanās ar Putinu nerunā baltkrieviski, politoloģes ieskatā liecina, ka Baltkrievijā situācija ar baltkrievu valodu ir nenormāla un pret to tiek īstenota klaji diskriminējoša politika.
Tas arī norāda, ka Lukašenko oficiālā līmenī nepārstāv baltkrievu kultūru un valodu, kas ir valsts valoda.
“Šeit problēma ir Lukašenko un viņa politika,” viņa skaidro. “Tas rada daudz jautājumu, tostarp Rietumu ekspertu un politiķu vidū, vai Baltkrievija patiešām ir neatkarīga valsts.”
Viņasprāt, Lukašenko ir līderis, kurš domā kā padomju, bet Padomju Savienībā visi komunistu līderi runāja krieviski.
Taču mēs nevaram pielīdzināt Lukašenko Baltkrievijas sabiedrībai.
Atšķirībā no Lukašenko, Kazahstānas vadītājs piekopj sabalansētu valodas politiku.
Viņš iniciēja organizācijas izveidi NVS krievu valodas apguvei, bet vienlaikus nostiprina kazahu valodas pozīcijas savā valstī.
Pēc Rozas Turarbekovas teiktā, Kazahstānā pret krievu valodu izturas diezgan cieņpilni. Tai ir oficiāls valsts statuss. Kazahstānas – nacionālas valsts statuss. Biroju darbs notiek divās valodās. Valsts televīzijas pārraides ir divās valodās.
Taču krievu valodas īpatsvars samazinās un šis process nav mākslīgs, bet gan dabisks, jaunā kazahu paaudzei augot neatkarīgā valstī, atzīmē politoloģe.
Vietējā izglītības sistēma tiek pārstrukturēta, lai tā kļūtu nacionālāka. Tika nolemts, ka skolās, pirmkārt, lielāka uzmanība tiks pievērsta kazahu valodai. Tomēr tas neizslēdz apmācību krievu un angļu valodā.
