Afrovasjuki. Ar sev raksturīgo ironiju kārtējo lasāmgabalu savā Telegram kanālā publicējis krievu publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
”Protams, neiztika bez Kremļa vadoņa un tā augstā priestera benefises.
Protams, gan Guņam, gan Putinam derētu leoparda raksta gurnu apsēji. Gundjajevam – ar pērlītēm, bet Putinam – ar Mariupoles asiņainā betona gabaliem.
Un viņam ļoti piestāvētu arī kaklarota no nogalinātu ukraiņu bērnu pirkstiem.
Tomēr acīmredzot afrikāņi lieliski saprot, ar kādu briesmoni viņiem ir darīšana.
Putins, kā ierasts, meloja par trim mēmajiem, solīja ziedot visus Ukrainā nozagtos graudus, atlaida miljonu parādus un solīja nebijušu Afrovasjuki.
Zulusi, tsvana, bemba un citi, kas nav pieraduši pie tik nežēlīgiem vadītāju meliem, protams, sajūsminājās.
Ar Gundjajevu nemaz tik gludi negāja.
Putinisma augstais priesteris bija tādā kā prostrācijā. Pirmkārt, viņš sajauca sava dieva vārdu un tēvavārdu. Tad viņš paziņoja saviem jaunajiem brāļiem, ka “resns nenozīmē garšīgs”, norādot, ka nemaz nav obligāti ēst uz Āfriku nosūtītos Krievijas pareizticīgās baznīcas priesterus. Ārkārtējos gadījumos, protams, var, taču nesabojājot tērpus un inventāru.
Guņa pēc tam sacīja, ka viņa kantorim ir “daudz kopīga” ar Āfriku.
Klausītāji saprata, ka, ja Krievijā atvērtu “vudu centrus”, varētu apēst arī to darbiniekus.
Tas tika uzņemts drūmi, bet ar sapratni.
Nožēlojamā notikuma jēga palika noslēpums. Mursi, Zue, Ovambo un citi nolēma, ka “šis Putins ir smieklgs, bet mežonīgs”.
