Rudenī, kad daudzi dodas uz mežiem sēņot, ar to saistītās nelaimes pieaug – saindētie nonāk slimnīcās, kur ārstiem dažkārt pat jācīnās par viņu dzīvību. Taču ne visi uz indīgajām sēnēm skatās ar izpratni – daži ņem vērā padomus par it kā brīnumaino mušmires dziedinošo iedarbību, tāpēc cenšas pašārstēties, taisot uzlējumus vai vienkārši ēdot tikko salasītu “lomu”. Par to raksta Lietuvas mediji
Facebook kopīgotā video redzams, kā vecāka gadagājuma sieviete rokās tur burku ar ”mušmiru dzērienu”. Viņa stāsta, kā pagatavot šo šķīdumu un kā to vēlāk lietot dzerot. Uz jautājumu, pret kādu kaiti palīdz mušmiru tinktūra, sirmgalve ātri atbild, ka tā ārstē vēzi.
Ēd aiz ziņkārības un pašārstēšanai
Nesen Lietuvā bija atgadījums, kad kāds vīrietis pēc paša vēlēšanās, bez jebkāda iemesla ēdis sarkano mušmiri, nokļuva slimnīcas reanimācijas nodaļā. Viļņietis atzinās, ka tās ēdis ziņkārības vadīts, un par naudu savācis arī kaimiņam, kurš grasījās nodarboties ar pašārstēšanos. Mediķiem vīrieti no nāves nagiem izdevies izvilkt tikai pēc smagas cīņas.
Pēdējā laikā mušmiru vākšana un pārdošana ir arī mēģinājums pelnīt. Uzpircēji apgalvo, ka vēlāk sēnes izmantos zinātniskiem nolūkiem, taču līdz galam izsekot iepirkto mušmiru tālākajam ceļam nav iespējams. Pieejamā informācija liecina, ka par 1 kg kaltētu mušmiru uzpircēji maksā līdz 160 eiro.
Lielākā kļūda ir nemeklēt medicīnisko palīdzību
Internets ir pilns ar padomiem, kā lietot dažādus indīgo sēņu preparātus – tiek apgalvots, ka ar tām var ārstēt vairogdziedzera slimības, paralīzi, reimatismu, pat onkoloģiskas saslimšanas. Mediķi gan brīdina, ka šādi mēģinājumi mājas apstākļos, nekonsultējoties ar speciālistu, mēģinot izārstēt nopietnas slimības vai atteikšanās doties pie ārstiem, var beigties bēdīgi.
Pēdējā laikā diezgan daudz interneta lietotāju dalās ar saitēm uz krievvalodīgām vietnēm, kurās tiek publicēta informācija par it kā jau jaunu pseidomedicīnas līmeni sasniegušu mušmires ārstnieciskajām īpašībām. Tiek apgalvots, ka ar mušmires novārījumiem un tinktūrām var izārstēt pat tuberkulozi, epilepsiju, vēzi, tīklenes slimības. Tas viss ir meli.
Halucinogēns placebo efekts
Klīniskais toksikologs Lins Zdanavičius sacīja, ka mēģinājumi “ārstēties” ar sarkanās mušmires produktiem var beigties dažādi. Ārsts stāsta, ka, lai arī šī sēne nav pati indīgākā, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām un veselības stāvokļa, tā par tādu var kļūt, un cilvēki, kas lietojuši šo sēņu ”preparātus”, periodiski nonāk slimnīcās.
“Sarkanajā mušmirē nav īpašu ārstniecisku vielu. Ja cilvēkam ir blakus patoloģijas – sirds ritma traucējumi, tad lielākas sarkanās mušmires devas var izraisīt pat nāvi. Tomēr šādi gadījumi ir diezgan reti.
Kā stāsta L. Zdanavičius, sarkano mušmiru pulveri un uzlējumus parasti izmanto nevis pašārstēšanās, bet gan apreibinošanās nolūkos. “Šī nav sēne ar ārstnieciskām īpašībām. Parastās sarkanās mušas nav tik bīstamas veselībai kā zaļās, taču tās var izraisīt dažādas sekas – sliktu dūšu, vemšanu, delīriju, psihozi. Šī sēne satur vielas, kas izraisa halucinācijas un izkropļotu apziņas stāvokli,” komentēja toksikologs.
Tiek izmantoti tikai attīrīti līdzekļi
Dabas pētniecības centra Botānikas institūta Mikoloģijas laboratorijas pētnieks Jonas Kasparavičus skaidroja, ka, lai arī sarkanā mušmire ir indīga sēne, atsevišķos gadījumos to patiešām var izmantot medicīnā.
Tomēr viņš uzsvēra, ka sarkano mušmiru ārstnieciskās sastāvdaļas nebūt nav tās pašas, ko patērētājs varētu pagatavot mājās. ”Radot zāles, no mušmirēm tiek izolētas tikai noteiktas, specifiskas vielas, izmantojot mūsdienu ķīmiskās metodes un speciālas ierīces. Hromatogrāfiski, citos veidos, tas mazais derīgo vielu daudzums tiek attīrīts. Bet parastais cilvēks to dara pēc “vectēvu metodes” – pārlej to ar alkoholu, nostādina un patērē. Tajā šķīdumā nokļūst visas mušmirē esošās vielas, kas ir arī indīgas,” brīdina J. Kasparavičius.
Ko darīt saindēšanās gadījumā?
Lietuvā aug aptuveni 400 sēņu veidi, no kuriem aptuveni 40 veidi tiek uzskatīti par indīgiem. Visas indīgās sēnes ir viegli sajaukt ar ēdamajām, un tad sekas ir neizbēgamas.
Pēc indīgo sēņu ēšanas parādīsies pirmie simptomi, kas ir ļoti līdzīgi tiem, kas jūtami pēc pārēšanās, bet nedaudz vēlāk: pēc 6-8 vai pat 12 stundām. Šajā laikā, toksīni, kas tiek pārnesti, izplatās pa visu ķermeni, cilvēku var skart krampji, halucinācijas, paātrināta sirdsdarbība, kā arī iespējams pēkšņs samaņas zudums un pat koma vai nāve.
Saindēšanās ar sēnēm gaitā ir viltus uzlabošanās stadija. Parasti tas notiek 2-3 dienu laikā pēc saindēšanās. Tajā laikā cilvēks jūtas labāk, bet ārstniecības iestādes apmeklējums tomēr atklātu izteiktu aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos, kas liecina par smagu aknu bojājumu. Pat ja sēnes ēda daudzi cilvēki un saindējās tikai viens, iespējams, ka indīgā sēne nejauši nokļuva tikai viņa šķīvī. Tāpēc nevajag mānīties un domāt, ja citi simptomus nejūt, tā nav saindēšanās.
Viena no lielākajām kļūdām, ko pieļauj cilvēki, kuri saindējušies ar sēnēm, ir vilcināties ar medicīnisko palīdzību pat tad, ja ir jūtami skaidri saindēšanās simptomi: slikta dūša, vemšana, caureja.
