Ukrainas frontē mobilizēto krievu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 4,5 mēneši. To aprēķinājuši medija ”Svarīgi stāsti” un Conflict Intelligence Team (CIT) brīvprātīgie, pamatojoties uz nekrologiem reģionālajos plašsaziņas līdzekļos.
Pirmie nāves gadījumi notika 2022. gada oktobra sākumā – tikai divas nedēļas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par mobilizāciju. Neapmācīti iesauktie tika izmesti Hersonas virzienā, kur aktīvi norisinājās Ukrainas pretuzbrukums.
Rezultātā pirmajā mēnesī pēc krievu nosūtīšanas uz fronti gāja bojā vismaz 130 cilvēki (6,8% no visiem zināmajiem mobilizēto cilvēku nāves gadījumiem).
Pēc tam situācija neuzlabojās: katrs piektais bojāgājušais karā nenodzīvoja pat divus mēnešus (19,7%), bet vairāk nekā puse (58,6%) bojāgājušo zaudēja dzīvību pirmajos četros līdz piecos mēnešos. .
Tajā pašā laikā nāves gadījumu skaits starp mobilizētajiem strauji samazinājās uz 11. mēnesi frontē, kas varētu būt saistīts ar kavēšanos ziņot par nāves gadījumiem.
Frontē mobilizēto paredzamo dzīves ilgumu ietekmēja karadarbības intensitāte, atzīmē CIT analītiķi. “Visintensīvākie periodi zaudējumu ziņā ir 2022. gada rudens un 2023. gada pavasaris; tie būtiski ietekmē frontē mobilizēto vidējo paredzamo dzīves ilgumu,” saka militārie eksperti.
Pēc viņu teiktā, rudenī mobilizētie nokļuva “gaļas mašīnā” Svatovas un Kremennajas apgabalā, kur Krievijas armijai steidzami vajadzēja noslēgt Ukrainas bruņoto spēku izrāvienu. Aizsardzības “caurums” tika aizpildīts ar mobilizētiem karavīriem, lai novērstu frontes sabrukumu. “Rekords no izsaukuma līdz kapam ir tikai dažas dienas,” analītiķi skaidro dzīves īslaicīgumu frontē.
Turklāt vairāk nekā puse no mobilizētajiem mirušajiem bija vecumā no 30 līdz 45 gadiem (59,9%). Mirušo īpatsvars vecumā virs 50 gadiem ir tikai 1,1%, bet vecumā no 20 līdz 30 gadiem – 30,8%.
Taču ir arī izņēmumi: jaunākajam bojā gājušajam bija tikai 19 gadi, bet vecākajam – 62 gadi.
Militāro uzskaites un iesaukšanas biroji bija interesēti tieši jauniešos līdz 35 gadu vecumam, kuri varētu būt labā formā un nesen izgājuši militāro dienestu, stāsta CIT. Taču šie cilvēki ir labāk informēti, mazāk reaģē uz pavēstēm no militāro reģistrācijas un iesaukšanas birojiem un pat ir gatavi slēpties.
“Viņi iegūst labāku informāciju par frontē notiekošo brutalitāti, saprot Krievijas armijas stāvokli. Tāpēc militārpersonu reģistrācijas un iesaukšanas birojiem bija vieglāk pieņemt dienestā vecākus cilvēkus nekā jauniešus: tie, kas dienēja 2000. gados, nesalīdzina savu militāro dienestu ar to, kas viņiem ir tagad – viņi domā, ka viss ir mainījies,” saka CIT analītiķi.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums Krievijas nometnei Makijivkā 1. janvārī izraisīja lielāko vienlaicīgu zaudējumu starp mobilizētajiem. Tajā naktī vien gāja bojā vismaz 139 obligātā dienesta karavīri no Samaras reģiona (Aizsardzības ministrija atzina tikai 89 cilvēku nāvi).
Tāpat 47 mobilizētie gājuši bojā Novaja Kahovkas apgabalā Hersonas apgabalā, pārvietojoties konvojā pa bīstamu maršrutu. Lieli zaudējumi rudenī un ziemā bija Luhanskas apgabala virzienos Kupjanska-Svatova-Kremennaja, kur Krievijas pavēlniecība mēģināja noturēt fronti uz mobilizēto rēķina. Kopumā šajā apgabalā Krievijas armija zaudēja 250 cilvēkus, kas iesaukti saskaņā ar pavēsti.
Aptuveni 100 mobilizētie gāja bojā netālu no Doņeckas, vismaz 40 pie Bahmutas, vairāk nekā 30 pie Vuhledaras un vēl 24 pie Makijivkas, Svatovskas rajonā, Luhanskas apgabalā.
