Mājas peles Midvejas atolā ir sākušas uzbrukt albatrosiem, ēdot tos dzīvus, kamēr putni sēž savās ligzdās. Par to ziņo The Conversation.
Midvejas salas atrodas Klusā okeāna ziemeļos (Havaju salu arhipelāga rietumu grupā). Atols bija intensīvu cīņu vieta Otrā pasaules kara laikā, un tagad tā ir valsts savvaļas dzīvnieku patvērums. Miljoniem ligzdojošu un gājputnu šeit atrod patvērumu, jo salās nav tādu plēsēju kā mangusi, kaķi vai žurkas.
Katru gadu vairāk nekā miljons albatrosu atgriežas šeit, lai vairotos. Tomēr pēdējos gados to darīt ir kļuvis nedroši, jo parastās mājas peles nogalina šos jūras putnus. Ekologi cenšas šo problēmu atrisināt.
2015. gada ziemas ligzdošanas sezonā putnu skaitīšanas brīvprātīgie un biologi sāka pamanīt šausminošas asiņainas brūces uz ligzdojošajiem tumšajiem albatrosiem. Šie zoss izmēra jūras putni katru gadu ligzdo gandrīz vienā un tajā pašā vietā, gadā izperējot tikai vienu olu. Sākumā brīvprātīgie un zinātnieki atrada tikai dažus putnus ar noslēpumainiem ievainojumiem: viņiem bija sakosti kakli, dažiem nodīrāta āda. Nākamajās nedēļās viņi atrada desmitiem ievainoto, pēc tam simtiem.
Biologi bija satriekti: vai no pietauvotas laivas ir izkļuvušas žurkas, vai pēdējās ziemas vētras laikā ir ielidojis lielais piekūns? Izmisīgi meklējot vainīgo, zinātnieki uzstādīja kameras ap albatrosu ligzdām. Nakts kadri viņus pārsteidza: peles rāpās pāri putniem un grauza tiem muguru un galvu. Šī bija pirmā reize, kad parastā mājas pele bija uzbrukusi dzīviem pieaugušiem ligzdojošiem albatrosiem.
Zinātnieki atzīmē, ka šiem putniem, tāpat kā daudziem citiem, nav iedzimta piesardzība, turklāt, atrodoties uz salām bez plēsējiem, viņi zaudēja modrību un kļuva neaizsargāti pret briesmām.
Attīstījusi gaļas garšu
Pētnieki skaidroja, ka Otrā pasaules kara laikā šīs salas tika attīrītas un šeit izveidota atbilstoša infrastruktūra. Šajā laikā šeit nejauši tika ievestas gan melnās žurkas, gan mājas peles. Drīz žurkas sāka iznīcināt jūras putnu populācijas.
Deviņdesmitajos gados Midvejas atola militārā nozīme mazinājās, un tā pārvaldība tika nodota ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienestam. Žurkas tika veiksmīgi iznīdētas 1996. gadā, bet peles palika. Tā kā tās bija mazas un nekaitīgas, tās neradīja lielas bažas līdz 2015. gadam.
Zinātnieki uzskata, ka viņi, visticamāk, nezina precīzu iemeslu, kāpēc peles sāka nogalināt putnus, taču viņiem ir vairākas teorijas.
Viena no tām ir klimata pārmaiņas salās. Lieti šeit ir kļuvuši neregulāri, tāpēc bieži iestājas sausums, kā rezultātā veģetācija ātri aiziet bojā, un pelēm, kas barojas ar sēklām un kukaiņiem, rodas šo produktu deficīts, galu galā tās spiestas meklēt citus barības avotus.
Turklāt peles barojas arī ar beigtiem radījumiem. Zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka grauzēji, iespējams, ir pārgājuši no mirušo jūras putnu ēšanas uz uzbrukumiem dzīviem putniem, jo tie necīnās pretī.
Tā kā kopš 2015. gada peļu uzbrukumi ligzdojošiem albatrosiem ir kļuvuši biežāki, pētniekiem kļuva skaidrs, ka kaut kas ir jādara – un ātri. Viņi nolēma atbrīvoties no pelēm, taču tas izrādījās ļoti grūti.
Izturīgas peles
Ideālā gadījumā inde, ko izmanto, lai nogalinātu grauzējus, viņiem būtu jādod tad, kad peles ir visvairāk izsalkušas un, visticamāk, tās var to apēst. Lai to izdarītu, precīzi jāzina, ko viņas ēd un, kad šo pārtikas avotu trūkst.
Pētot peļu izkārnījumus, pētnieki atklāja, ka peles Sandy salā (lielākā no salu grupām) galvenokārt ēd kukaiņus (apmēram 62% no uztura), kam seko augi (27%) un visbeidzot albatrosi (apmēram 12%). ASV Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests ir noteicis jūliju par labāko laiku, lai mēģinātu izskaust peles, jo šajā laikā šeit ir mazāk putnu nekā parasti.
Tomēr koronavīrusa pandēmijas dēļ grauzēju izskaušanas mēģinājums tika aizkavēts līdz 2023. gada jūlijam, kad bezpeļņas organizācija Island Conservation un Zivju un savvaļas dzīvnieku dienests pielietoja indi vairākās devās. Sākumā šķita, ka tas darbojas, bet nākamajās nedēļās salā atkal tika manītas vairākas peles, bet pēc tam vēl vairāk. Līdz 2023. gada septembrim likvidācija tika uzskatīta par neveiksmīgu.
Daži dabas aizsardzības speciālisti saka, ka mums vajadzētu mēģināt vēlreiz izskaust peles, savukārt citi uztraucas, ka grauzēji kļūs izturīgi pret indi, padarot turpmākos izskaušanas centienus neefektīvus.
Bažas par indēm izturīgām pelēm neaprobežojas tikai ar šīm salām. Visā pasaulē, īpaši Eiropā, zinātnieki fiksē arvien vairāk gadījumu, kad grauzēji ir rezistenti pret indēm.
Eksperti tagad ir vērsti uz to, lai palīdzētu Midvejas atola albatrosiem izdzīvot. Tomēr viņi atzīmēja, ka viņu jaunais pētījums ir svarīgs arī tāpēc, ka tas palīdzēs informēt sabiedrību par pieaugošo problēmu, ko izraisa šie grauzēji visā pasaulē.
