Dienā, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ieradās Pekinā, lai apspriestu problēmas ar Krievijas maksājumu apstrādi, ASV finanšu ministre Dženeta Jellena atklāti brīdināja Ķīnas bankas: tās nevar palīdzēt Krievijai apiet sankcijas. Lai gan amerikāņu amatpersonas slēgtās sarunās pieliek ievērojamas pūles, lai pārliecinātu valstis, kas aktīvi sadarbojas ar Krieviju, ievērot ierobežojumus, šeit “uzbrukumā” devās persona, kurai ir “vismazāk vanaga pozīcija” starp Džo Baidena administrācijas augstākajiem pārstāvjiem, raksta Bloomberg.
Četru dienu vizītes laikā Jellena pārrunāja ekonomikas jautājumus ar Ķīnas kolēģiem, bet pēdējā dienā viņa “tieši draudēja ar sankcijām”, norāda aģentūra. Preses konferencē ASV vēstnieka rezidencē Jellena sacīja:
Es uzsvēru, ka uzņēmumiem, tostarp Ķīnas uzņēmumiem, nevajadzētu sniegt materiālu atbalstu karu izraisošajai Krievijai un ka tiem draudēs nopietnas sekas, ja tās to darīs. Jebkuras bankas, kas veic nozīmīgus darījumus, kas piegādā militāras vai divējāda lietojuma preces Krievijas aizsardzības nozarei, pakļauj sevi ASV sankciju riskam.
Lai gan Ķīna ir nomināli neitrāla jautājumā par karu Ukrainā, tā ir izmantojusi Krievijas izolāciju un ekonomisko saišu pārrāvumu starp to un Rietumvalstīm. Ķīnas Tautas Republikas Galvenās muitas pārvaldes dati liecina, ka tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Krieviju 2023. gadā pieauga līdz 240,1 miljardam ASV dolāru, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2022. gadā. Ķīnas eksports palielinājās par 46,9%, gandrīz sasniedzot 111 miljardus dolāru.
Ķīna ir kļuvusi par vienu no galvenajiem sankcionēto produktu piegādes centriem Krievijai. Taču decembrī ASV Finanšu ministrija varēja noteikt sekundāras sankcijas pret bankām, kas palīdz veikt maksājumus par produktiem, kurus varētu izmantot ieroču ražošanā. Pēc tam bankas Ķīnā un citās valstīs, tostarp Turcijā, Kazahstānā un vairākās NVS valstīs, sāka izmantot daudz stingrāku pieeju darbam ar Krievijas importētājiem.
