Rūpes par drošību un privātumu, ir galvenais iemesls, kādēļ dzīvoklim vai mājai ir vajadzīgas ārdurvis. Protams, arī siltums ir svarīgs, taču tieši nelūgtu viesu atturēšana ir galvenais iemesls, kādēļ durvis mājām ir liktas jau kopš neatminamiem laikiem.
Koka, stikla, plastmasas vai metāla durvis – iespējas mūsdienās ir ļoti dažādas. Arī durvju dizains, krāsa, stiklojums, vērtnes biezums un citi faktori var būt ļoti atšķirīgi, taču bez durvīm neiztiek neviens dzīvoklis vai māja.
Kādas ārdurvis pirkt? Tas ir gaumes un arī budžeta jautājums. Kā vienmēr arī durvju gadījumā paši pievilcīgākie modeļi ir dārgākie un jāmeklē kompromiss starp vēlmēm un finansiālām iespējām. Ja ļoti gribās pašas dārgākās ārdurvis, bet nav naudas, tirgotāji piedāvā tās iegādāties arī līzingā. Vai to ir vērts darīt, tas katram jādomā pašam.
Koka vai metāla durvis – kuras labākas?
Koka durvis
Ikvienām durvīm ir vajadzīga apkope, taču pieredze liecina, ka koka ārdurvis ir vairāk pakļautas riskam deformēties. Koks ir dabīgs materiāls un temperatūras svārstību, kā arī mainīga mitruma apstākļos mēdz “staigāt”. Praksē tas nozīmē, ka koks var plaisāt, savērpties, izžūt un darīt dažādus citus brīnumus.
Kvalitatīvi izžāvēts un apstrādāts koks deformējas mazāk, bet atšķirt graudus no pelavām nav vienkārši. Masveida ražošanas apstākļos mēdz grēkot ne tikai lielās rūpnīcas, bet arī mazie galdniecības uzņēmumi.
Tas nenozīmē, ka koka durvis ir sliktas. Nē, gluži pretēji. Vizuāli koka ārdurvis ir ļoti pievilcīgas, ir patīkami tām pieskarties un pastāv iespēja, ka tās kalpo godam, taču ir svarīgi apzināties riskus.
Cenas ziņā vislielāko robu budžetā izsitīs masīvkoka durvis. Līmētā koka durvis un saplākšņa durvis būs būtiski lētākas.
Metāla durvis
Vai esat ievērojuši, ka Rīgā pēdējos gados aizvien biežāk tiek uzstādītas metāla durvis? Arī sludinājumu portālos, pie dzīvokļu sludinājumiem tiek īpaši izcelts, ka dzīvoklim ir dzelzs durvis.
Galvenais iemesls – drošība. Metāla durvis, no malas raugoties, ir ļoti drošas, aprīkotas ar vairākām slēdzenēm un “zirnekli”. Rūpnīcā nav problēmas uzražot dažādu krāsu un dizainu tērauda durvis, līdz ar to arī šeit katrs var izpausties kā vien gribās.
Metāla durvju drošība reizēm gan ir arī to lielākais trūkums. Ugunsgrēka gadījumā izlauzt dzelzs durvis var būt grūti arī glābējiem. Privātmājā tā nav problēma, bet daudzīvokļu mājas pēdējos stāvos dzīvojošajiem tas var maksāt arī dzīvību. Visādi citādi drošība, protams, ir laba lieta.
Otrs trūkums ir kvalitātes problēmas. Latvijā durvis tirgo dažādas firmas un to kvalitāte mēdz atšķirties. Ja pameklēsiet internetā, noteikti atradīsiet atsauksmes vai pat video, kur redzams, ka metāla ārdurvis tiek atvērtas ar konservu attaisāmo.
Nopirkt drošas ārdurvis privātmājai ir iespējams. Izvēlieties firmu vai durvju veikalu, kurš liekas uzticams un prasiet, lai uzrāda ražošanas sertifikātus (CE). Metāla durvis tiek ražotas rūpnīcās, nevis garāžās un sertifikātiem noteikti būtu jābūt.
Uzstādīšana un apkope
Durvju montāža nav sarežģīta, bet pirmajā reizē katrs var pieļaut kļūdas. Pērkot durvis, varat prasīt, lai firma tās uzstāda, meklējiet savus meistarus vai varat arī mēģināt izdarīt to paši.
Formāli tas ir ļoti vienkārši. Youtube var atrast dažādas pamācības, kā to izdarīt vieglāk, ātrāk un pareizāk, bet būs vajadzīga pacietība. Durvis vajag ielikt precīzi, nolīmeņot un pēc tam arī pareizi piestiprināt. Būtu labi, ja palīgā nāktu vismaz kāds zinošs celtnieks, kam būvniecība nav sveša. Pie viena varēs uztaisīt arī durvju ārējo apdari.
Attiecībā uz apkopi nekādas īpašas prasības nav. Eņģes vajag laiku pa laikam ieeļļot. Jāseko līdzi blīvgumiju stāvoklim un, ja tās izkalst jānomaina pret citām. Pirmajos gados gan tas parasti nenotiek.
Privātmājām ar koka durvīm var sanākt problēmas dēļ deformācijām, taču tā ir papildus cena, ko maksājam par to, lai mājai būtu koka ārdurvis. Dzīvokļiem parasti problēmas ir mazākas, jo durvis atrodas kāpņu telpā un tur temperatūras svārstības ir salīdzinoši daudz mazākas.
Visi durvju veikali un arī internetveikali privātpersonām nodrošina divu gadu garantiju. Juridiskajām personām garantija, visticamāk, ir tikai viens gads.
