Krievijai nav izdevies sasniegt nevienu no prezidenta Vladimira Putina izvirzītajiem mērķiem iebrukuma Ukrainā laikā, atzina Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un attiecību ar tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Vienotās Krievijas deputāts Konstantīns Zatuļins.
Oficiāli tika paziņots, ka Krievija gatavojas panākt “Ukrainas denacifikāciju, demilitarizāciju un neitralitāti”, kā arī “aizsargāt” pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku iedzīvotājus, atgādināja deputāts.
“Kurā no šiem punktiem mēs panācām rezultātus? Nav. Turklāt dažiem no tiem vairs nav nekādas nozīmes. Piemēram, Ukrainas neitralitāte. Kāda ir šīs prasības nozīme? Šobrīd nekāda. Tā nebūs neitrāla, ja tā pastāvēs,” sacīja Zatuļins.
Viņš uzskata, ka ar esošo Rietumu atbalstu Krievija nespēs pārņemt Ukrainu, lai kaut ko darītu lietas labā. “Jautājums ir – vai Ukraina Zelenska vai viņa pēcteču vadībā visa notiekošā rezultātā turpinās pastāvēt vai nē? Viņi paliks, jo nav spēku, kas ar esošo atbalstu to pievarētu,” norādīja Zatuļins.
Viņaprāt, lai gan Krievijas vadība par šo tēmu nerunā, tā “liek saprast”, ka apzinās esošo situāciju.
Kremlis maijā paziņoja, ka Krievija iebilst pret kara iesaldēšanu Ukrainā un iecerējusi savus mērķus sasniegt ar militāriem vai citiem pieejamiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs starp jau paveiktajiem sasniegumiem nosauca četru Ukrainas reģionu pievienošanos un to, ka Krievijai “izdevās diezgan daudz pārspēt Ukrainas militāro mašīnu”.
Pirms tam viņš sacīja, ka Maskavas prasībās Kijivai ir de facto atzīt Ukrainas reģionu aneksiju: ”Krievijai galvenais, lai … tiktu nodrošināta iedzīvotāju drošība jaunajos Krievijas reģionos.” Peskovs arī atzīmēja, ka aplēses par kara beigu laiku “nav Kremļa kompetencē”, bet Rietumu “konfrontācija ar naidīgām valstīm” nepārskatāmā nākotnē nebeigsies.
